"Sociāli ekonomisko apstākļu, dzīvesveida un paradumu dēļ jauniešu vidū strauji pieaug veselības riski," laikrakstam Neatkarīgā norāda pētījuma vadītājs ārsts Viesturs Šiliņš.
Lielāko Rīgas augstskolu un arodskolu studenti savu veselības stāvokli gan vērtē pozitīvi – 75% aptaujāto norāda, ka veselība viņiem ir laba vai diezgan laba. Tomēr, aptaujājot vairāk nekā 1000 jauniešu, anketās gūtie dati atklāj, ka pēdējā gada laikā tikai piektā daļa jauniešu nav saskārušies ar veselības pasliktināšanos.
Tāpat aptauja rāda, ka desmitā daļa jauniešu zāles lieto ik dienu, piektā – regulāri, vismaz
reizi nedēļā, gandrīz trešdaļa – dažas reizes gadā. "Zāļu karalis numur viens, ko jaunieši lieto visbiežāk, ir
plaši
reklamēts pretsāpju medikaments, daudzi lieto pretiekaisuma līdzekļus,
retāk – zāles kuņģa darbības regulēšanai un gremošanai. Taču būtiskākais
ir tas, ka tikai nelielai daļai jauniešu zāles ir izrakstījis ārsts,
gandrīz 30% aptaujāto tās ieteikuši vecāki, bet trešā daļa tās
iegādājušies pēc savām vēlmēm," saka pētījuma autore,
Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta
pētniece Ilze Trapenciere.
Jauniešiem ir problēmas arī ar kuņģi, tie sirgst ar depresiju vai ilgstošu stresu, elpceļu un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem.