Pētījums: sabiedrībā vērojama spēcīga vēlme un centieni uzlabot dzīves kvalitāti

Viņš norādīja, ka pētījumā atspoguļota arī mediju ietekme uz dzīves kvalitāti un rīcībspēju. "Centrālā pētījuma hipotēze - Latvija pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi dziļas pārmaiņas ekonomikā, politikā, sabiedrībā, liberalizācijas un globalizācijas kontekstā, un, ņemot vērā valsts ierobežoto sociālo politiku, kā arī pārmaiņu radītās traumas un ieguvumus, cilvēku dzīves kvalitāte ir kļuvusi atkarīga no viņu individuālās rīcībspējas un dzīves stratēģijām," sacīja Tīsenkopfs.Pētījuma autori norādīja, ka esot bijis grūti noteikt robežu, kad dzīve ir kvalitatīva un kad tā nav. Pētījums liecina, ka dzīve ir kvalitatīva tad, ja cilvēks savai dzīvei spēj piedāvāt ideju. Tīsenkopfs norādīja, ka "dzīves kvalitāte nav pasīvs ārēju apstākļu kopums. Drīzāk tā ir indivīda radoša pieeja dzīvei - izdoma, izvēle, uzdrīkstēšanās un rīcība".SAK priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa nolasīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu grāmatas atvēršanas svētku viesiem.Prezidente vēstulē pateicās pētniekiem par ieguldīto darbu un norādīja, ka, viņasprāt, viena no dzīve kvalitātes spēcīgākajām pusēm ir "mērķtiecīga indivīda rīcībspējas un praktiskās darbības ideju virzīšana priekšplānā" un tas, ka dzīves kvalitāte skaidrota nevis kā pasīvs ārēju apstākļu kopums, bet drīzāk kā paša cilvēka radoša pieeja dzīvei.Vēstulē prezidente pauda cerību, ka "šis pētījums daudzās jomās ir sniedzis argumentus un piedāvās rosinošus iespaidus tālākai praktiskai rīcībai".Pētījuma autori aicināja Latvijas iedzīvotājus būt piesardzīgiem un atcerēties, ka dzīves kvalitāte nav vienīgais, ko varam piedēvēt dzīvei un to, ka svarīgi ir arī citi atribūti - prieks, gudrība, kā arī māksla dzīvot.Viens no projekta recenzentiem Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis uzsvēra, ka pētījums atbild uz jautājumu "Kā iet?". Viņš aicināja aizgūt gan atziņas, kas radušās pētījuma gaitā, gan tā pasniegšanas stilu.Pētījumu veica 21 zinātnieks un piecas augstskolas, tajā izmantota izvērsta metodoloģija, jaunas pieejas - aptauja, intervijas, dzīves pašapraksti, preses analīze, kā arī bērnu zīmējumi.Pētījuma autori grāmatas prezentācijā norādīja gan uz tendencēm, kas iepriecina, gan uz tām, kas liek aizdomāties."Dzīves kvalitātes Latvijā" ietvaros sagatavots arī dokumentālo filmu cikls "Laba dzīve Latvijā", kurā atspoguļoti dažādu paaudžu, nodarbošanās un dažādos reģionos dzīvojošu Latvijas cilvēku priekšstati par savu dzīves kvalitāti pēdējos gados.Katra no četrām filmām veidota kā sava veida fotogrāfija Latvijas iedzīvotāju vēlmēm, reālajai dzīves situācijai, apmierinātībai ar savu dzīves vidi, ienākumiem un drošības sajūtai.