Aptaujas dati liecina, ka lielākoties bērniem patīk iet uz skolu, un skolotājiem darbs skolā šķiet interesants, tomēr kā skolēni, tā skolotāji ir izjutuši emocionālo un fizisko vardarbību vai arī paši bijuši vardarbīgi. 73% skolēnu norāda, ka skolu apmeklē labprāt, tomēr ceturtā daļa skolēnu atzīst, ka viņiem skolā nepatīk. Galvenie nepatikas iemesli ir sliktās sekmes, negatīvā attieksme no citiem skolēniem vai skolotājiem un nelabvēlīgā skolas vide. Vienlaikus skolēni atzīst, ka nepatikas iemesli ir arī pārāk lielā slodze, intereses trūkums, slinkums un miegs agrajās rīta stundās.
Puse aptaujāto skolēnu skolā jūtas atstumti, un tas galvenokārt ir izskata, atšķirīgo uzskatu, uzvedības un attieksmes, kā arī sekmju dēļ. Pēc palīdzības viņi parasti vēršas pie draugiem un vecākiem (71%) un tikai 1% pie skolas psihologa. 9% skolēnu nevēršas ne pie viena un VBTAI priekšniece Laila Rieksta–Riekstiņa uzskata, ka tie galvenokārt ir bērni, kam skola nepatīk un kas skolas vidē jūtas atstumti.
Aptaujā skolēni min, ka reizēm paši mēdz kādu izsmiet vai aprunāt izskata vai atšķirīgo uzskatu dēļ. Kopumā emocionālo vardarbību ir izjutis 41% skolēnu, bet 32% izjutuši fizisku vardarbību. Aptaujātie skolēni atzīst, ka reizēm mēdz būt rupji vai neiecietīgi arī pret skolotājiem, tā atzinuši 36% skolēnu. Galvenais iemesls rupjai attieksmei bijusi vēlme aizstāvēt savu viedokli, kā arī paša skolotāja negatīvā attieksme. L.Rieksta-Riekstiņa pārliecināta, ka tādā veidā izpaužas skolēnu neprasme diskutēt un skolotāju neprofesionālā attieksme.
64% skolēnu pārliecināti, ka skolotāji uzklausa skolēnus ārpus stundām, ja radusies kāda problēma. Līdzīgi domā arī vecāki (61%). Tam gandrīz vienbalsīgi piekrīt arī skolotāji, tomēr tikai 25% skolotāju atzīst, ka vienmēr iesaistās problēmu risināšanā. 2% aptaujāto skolotāju noliedz, ka jebkad būtu iesaistījušies problēmu risināšanā un uzskata, ka tas būtu jādara vecākiem. Vislielāko atbalstu problemātisku situāciju risināšanā skolotāji saņem no kolēģiem un pašiem skolēniem.
Emocionālo vardarbību izsmejot vai apsaukājot izjutuši 56% no aptaujātajiem skolotājiem, tomēr arī 85% skolotāju atzīst, ka paši izsmējuši bērnus, galvenokārt jokojoties vai aizstāvot sevi.
Aptaujā atklājies, ka vecāki pārāk maz laika velta saviem bērniem. Vairāk nekā desmit stundas nedēļā savām atvasēm velta 41% vecāku, savukārt ceturtā daļa aptaujāto bērniem velta līdz piecām stundām nedēļā. Vecāki maz iesaistās skolas dzīvē un skolu apmeklē reizi semestrī, kad notiek vecāku sapulces, tā atzinis 51% aptaujāto vecāku. Savukārt 20% atzina, ka skolu apmeklē pēc nepieciešamības, galvenokārt, kad jārisina konfliktsituācijas.
Gan skolēni, gan skolotāji, gan arī vecāki uzskata, ka draudzība klasē vērtējama ar sešu līdz astoņu ballu atzīmi, un pārliecināti, ka savstarpējās attiecības var uzlabot kopīgi pasākumi, ekskursijas, grupu darbi, audzināšanas stundas un sarunas ar skolēniem.
Aptaujā piedalījās 3350 skolēni vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, 697 skolotāji, no kuriem 65% skolā strādā 16 un vairāk gadus, kā arī 1262 vecāki. Aptauju veikta visā Latvijā. To veikusi VBTAI sadarbībā ar skolu pašpārvalžu pārstāvjiem.
Aptauja rāda, ka liela daļa skolēnu skolā jūtas atstumti, tāpēc ar Tele2 atbalstu turpina darboties VBTAI izveidotais bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 80006008. Savukārt no 27. līdz 29.augustam šis tālrunis būs pieejams arī vecākiem. “Vecāku uzticības tālrunis” būs domāts tiem vecākiem, kuri meklē palīdzību dažādu situāciju risināšanā, kas saistītas ar bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām. Konsultācijas un atbildes uz vecāku jautājumiem sniegs VBTAi psihologi.