Pētījums: Skolās tikai 1% bērnu meklē palīdzību pie skolas psihologa

Uzmini nu, kāpēc neiet pie skolas psihologiem?Tikai ja ir vēlme, lai visa skola uzzin tavas problēmas, tur var doties.Neturās tām kundzītēm mēles aiz zobiem.

MAnuprāt būtu pie psihologa jāsūta nevis tie bērni kas jūtās atstumti, bet gan tos kuri viņus aizskar. Ja pe psihologa sūta atstumtos manuprat tikai retais paliek pašpārliecināts, bet pārēji turpina meklēt sev patvērumu, jo psihologs nespēj aizvietot draugus. Padomājiet loģiski. Psihologs tač nesēdēs klasē pie visiemskolēnim uzreiz tādā veidā itā izvietojot tiem draugus. Netaisīs špikerus kontroldarbiem.Pēc skolas neies čiemos spēlētie ar lellēm unmašīnītēm vai kā tamlīdzīgi. Skolām būtu šādas problēma jārisina ieviešot skolastērpu visiem vienādu un censties apgādāt ar grāmatām, ai vēcāki varētu domāt nevis par to ka, ja viņšsavam bērnam nopērk burtnīcas tad viņienebūs ko ēst kādu laiciņu vai jaupirms pērna dzimšanas ietaupīt naudu zeķē. Par trūcīgām ģimenēm un bērniem no t'am saku tādeļ ka viņus vis biežāk arī padara par kāaju upatām, apceļ un sit.

Kadēļ tikai skolēniem,cieš visi.Uzticības tel.skolotājiem,vecākiem,sabiedrībai. Agrāk vajadzēja domāt,kad kādam bija atļauts viss,bet vecākus sodija. Saucās tiesības,bet kad aiz restēm-SABIEDRĪBAS IZSTUMTAIS.