Pētījums: tautība nav pamats diskriminācijai darba tirgū Latvijā

Darba devēji arī vērtē potenciālo darbinieku iemaņas darbā ar datoru un citu valodu zināšanas.Labklājības ministre Dagnija Staķe pētījuma prezentācijā žurnālistiem ceturtdien norādīja, ka zemāks atalgojums ir cilvēkiem ar sliktām valsts valodas zināšanām."Latviešu valoda, tāpat kā datorprasme, darba tirgū ir viena no pieprasītākajām precēm. Darba tirgū valodu zināšanas tiek ļoti augstu vērtētas," viņa sacīja. Taču ministre arī atzina, ka krievu valodai ir ļoti liela nozīme Latvijā, jo liela daļa uzņēmumu pieder tieši krievvalodīgiem cilvēkiem.Kā riska grupas, kurām arī grūtības sagādā darba iegūšana, speciālisti vēl minējuši pirmspensijas vecuma cilvēkus, ilgstošos bezdarbniekus, cilvēkus bez darba pieredzes, kā arī vecākus, kas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vēlas atgriezties darba tirgū.Lai risinātu šo problēmu, Nodarbinātības valsts aģentūrā plānots ieviest atbalsta pasākumus šīm riska grupām, skaidroja Darba departamenta direktore Ineta Tāre. Kā piemēru viņa minēja programmu pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuriem būs dažādas apmācības un lekcijas par piereģistrēšanos kā pašnodarbinātajām personām, tādējādi šie cilvēki varēs strādāt par auklītēm, sociālajā sfērā, kā arī būt par mājsaimniekiem.Pētījums par darba algām Latvijā un to ietekmējošiem faktoriem ir pirmais no 13 darba tirgus pētījumu sērijā. Tajā piedalījās vairāk nekā 4000 respondentu, bija organizētas 12 fokusa grupu diskusijas, savukārt no darba devējiem piedalījās 800 respondentu, bija rīkotas 26 "dziļās intervijas" un aptaujāti 79 eksperti.Pētījums tapa laikā no pagājušā gada 26.jūlija līdz šā gada 25.septembrim.