"Es ticu, ka Latvijas politiķiem ir jāsaka - tie nav jūsu, bet mūsu cilvēki," uzsvēra Kudors. Viņš norādīja, ka kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievijā ir mainījušies Maskavas realizētās tautiešu politikas akcenti. Un, lai gan tautiešu politika ir gandrīz katrā pasaules valstī, tā kļūst bīstama brīžos, kad tā veicina separātismu vai arī kavē cilvēku integrāciju mītnes valstī.
Tāpat pētnieks norādīja, ka realizētās tautiešu politikas efektivitāte ir atkarīga no tā dēvēto Krievijas tautiešu nevalstiskajām organizācijām Latvijā. Lai gan šīm organizācijām mūsu valstī ir maz biedru, tās juridiski var saņemt finansējumu no ārvalstīm. Kudors uzskata, ka tā ir problēma Latvijā, jo, lai gan politiskās partijas nevar saņemt ārvalstu finansējumu, nevalstiskās organizācijas to var.
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un minētā pētījuma redaktors Gatis Pelnēns norādīja uz aizvien pieaugošo krievu kultūras ietekmi Latvijā. Viņš gan uzsvēra, ka šis process nav vērtējams negatīvi, taču iedzīvotājiem ir jābūt plašām izvēles iespējām starp dažādiem valstu kultūras piedāvājumiem.
Pēc pētnieka domām, caur kultūru ir iespējams iegūt arī lojalitāti otrai pusei, kas sākas ar vērtību pārņemšanu un beidzas ar politisku lojalitāti. Latvijas auditorijai ir ļoti viegli pasniegt krievu kultūru, jo tā lielākoties zina krievu valodu un ir arī krievvalodīgi mediji, kas kultūras produktus aiznes līdz iedzīvotājiem. Kā piemēri tika minēti arī kontinentālā hokeja līga un dziesmu konkurss "Jaunais vilnis".
LETA jau ziņoja, ka pētījuma iniciators un vadītājs ir Austrumeiropas politikas pētījumu centrs no Latvijas, un tā tapšanā piedalījušies pētnieki no citām valstīm - Lietuvas, Igaunijas, Moldovas, Gruzijas un Ukrainas.
Pētījumā ir veikta salīdzinoša analīze par Krievijas ārpolitikas humānā virziena sadaļām - cilvēktiesību praksi, politiku attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, konsulāriem jautājumiem, sadarbību kultūrā un zinātnē, kā arī Krievijas mediju darbību kaimiņvalstīs.
Pētnieku kolektīvs norāda, ka Krievijas oficiālos ārpolitikas dokumentos kultūrai tiek ierādīta ārpolitikas instrumenta loma un tas attiecināms gan uz masu kultūras klātbūtnes palielināšanu, gan specifiskas Otrā pasaules kara vēsturiskas interpretācijas popularizēšanu kaimiņvalstīs. Starptautiskajā arēnā Krievija deklarē apņemšanos cīnīties ar cilvēktiesību pārkāpumiem NVS un Baltijas valstīs, taču praktiski tā cīnās par savas ietekmes nostiprināšanu postpadomju telpā.
Septiņu mēnešu darbs autoru kolektīvam ļāvis secināt, ka Krievija joprojām nav atteikusies no idejas par "tuvajām ārzemēm" kā ekskluzīvu interešu zonu. Vēlme atgūt zaudēto lielvaras statusu mudina Krievijas ārpolitikas veidotājus izmantot gan tā dēvētās cietās, gan maigās varas instrumentus, lai ietekmētu politiskos procesus NVS un Baltijas valstīs.
Projekts tapis ar Kondrāda Adenauera fonda, "Sorosa fonda - Latvija" programmas "Austrumi - Austrumiem" un "National Endowment for Democracy" finansiālu atbalstu.
Pētījums tiek prezentēts visās tajā ietvertajās valstīs.