Protesta dalībnieki ar sasietām rokām nostājušies divās rindās. Pie protestētājiem bija iznākusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete ("Vienotība") un priekšsēdētājas biedrs Jānis Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienība). Daži no protestētāju pārstāvjiem paskaidroja deputātiem, kādēļ akcija tiek rīkota.
Druviete protestētājiem sacīja, ka grozījumus Augstskolu likumā neplāno atsaukt, jo uzskata, ka universitāšu senāti var risināt dažādus akadēmiskas dabas jautājumus, bet ne ikdienas nepieciešamības. Tādēļ to būtu prātīgāk uzticēt universitāšu un augstskolu rektoriem.
Lai arī Druviete grozījumus neplāno atsaukt, lēmumu nepieņem viņa viena, un to izšķirs deputāti atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un vēlāk Saeimas balsojumā, viņa piebilda.
Protesta akcija rīkota, jo LSA un studējošie senatori iebilst pret plānu samazināt augstskolu senāta funkcijas un palielināt augstskolu rektoru pilnvaras.
Saskaņā ar Augstskolu likumu senāts ir otra augstākā augstskolas lēmējinstitūcija pēc satversmes sapulces, tajā lēmumus pieņem gan ar akadēmiskā personāla, gan studentu pārstāvniecību. Senāta ikdienas darba kārtībā būtiskākie jautājumi ir augstskolas budžeta, studiju maksu, augstskolas darbību regulējošo normatīvo aktu, studiju programmu izskatīšana un apstiprināšana, struktūrvienību dibināšana un likvidēšana.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, caurskatot Augstskolu likumu, nolēmusi virzīt priekšlikumu par senāta funkciju sašaurināšanu par labu augstskolu rektoru pilnvaru palielināšanai, atņemot senātam vadības institūcijas statusu.
LSA prezidents Edvards Ratnieks šo rīcību skaidrojis kā noteiktu augstskolu lobija rezultātu, lai palielinātu autoritārisma iespējas augstākās izglītības institūciju pārvaldībā.
Samazinot senāta pilnvaras, tā kompetencē plānots paturēt tiesības pieņemt studiju un pētniecības darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, noteikt prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai, augstskolas kvalitātes sistēmu un principus, kā arī sniegt atzinumu par iestāžu izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu un piešķirt augstskolas goda nosaukumus. Savukārt rektora vienpersoniskā pārziņā tiktu nodotas lemšanas tiesības par augstākās izglītības institūcijas budžetu, studiju maksu apmēriem, finanšu plūsmu, uzsvēris Ratnieks.