Pagaidām viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, kuram no politiskajiem spēkiem viņš piesliesies.
“Sekoju tam, kas notiek Latvijas politikā, bet ne ar politiskām ambīcijām. Katrā ziņā tās būtu kādas partijas no tās politiskās grupas, ar kuru šodien vairāk sadarbojos EP – ar Eiropas konservatīvo grupu. Bet Latvijā mums šajā nišā ir daudz partiju, un žēl, ka nekāda konsolidācija nenotiek, vājinot visas šīs partijas. Tādējādi tā iešana politikā nav nolemta, tas ir hipotētiski. Dažreiz es gribu to, jo man liekas, ka varu dot kaut ko labu, bet reizē arī saprotu, ka nebūs tā, ka es atjāšu baltā zirgā, aiz kura visi skries. Tas nozīmē, ka jāpievienojas kādai partijai, jāsāk strādāt, jāmēģina iegūt autoritāti, jo viss sākas no jauna. Bet droši varu pateikt, ka nestāšos nevienā partijā, nepievienošos politikai, līdz nebūšu pabeidzis eirokomisāra darbu un nebūšu pilnīgi atgriezies Latvijā.”
A.Piebalgs noliedz iespēju dibināt jaunu partiju. Viņa vērtējumā tas būtu “vēl lielāks vājprāts”.
“Mani ļoti biedē un mulsina šī drausmīgā partiju sadrumstalotība, kas laika gaitā tikai palielinājusies, un tas ir loģiski grūti izskaidrojams. Un iemesls nav tas, ka latviešiem tāds raksturs. Latviešiem, tāpat kā citiem, ir dažādi raksturi. Šis apstāklis neatvieglo ieiešanu politikā. Bet noteikti varu pateikt, ka nekad neiešu dibināt jaunu partiju, tas būtu vēl lielāks vājprāts,” intervijā Neatkarīgajā saka A.Piebalgs.