Viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem lielākai daļai Latvijas
iedzīvotāju izrādījās straujais cenu kāpums. Pirms referenduma
(2003.gada 20.septembrī par Latvijas iestāšanos ES nobalsoja 66,99%
balsstiesīgo) vairākums ekspertu prognozēja, ka, pamazām pieaugot
pirktspējai, cenu kāpums būs mērens. Manāmāku lēcienu prognozēja vien
cigaretēm, kuru cenai līdz 2010.gadam akcīzes nodokļa izmaiņu dēļ
vajadzētu četrkāršoties. Degvielas, medikamentu, komunālo pakalpojumu
un pārtikas izmaksām saskaņā ar ekspertu prognozēm vajadzēja celties
mēreni. "Kopumā lielu cenu svārstību nebūs. Es pat teiktu, ka
iestāšanās ES ir cenas stabilizējošs faktors, jo jāpatur prātā, ka, pēc
tam pievienojoties Eiropas Monetārajai savienībai, Latvijai būs
jāizpilda Māstrihtas kritēriji. Viens no tiem — inflācija nedrīkst
pārsniegt noteiktus limitus," 2002.gada augustā Dienai teica
toreizējais Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmūts
Ancāns.
Negaidīti daudz
Nākamo piecu gadu notikumi lika pabrīnīties ne vienam vien ekspertam.
Ekonomists Uldis Osis atzīst, ka tolaik nevarēja pat iedomāties
scenāriju ar 17% inflāciju. "Galvenais faktors straujajam cenu
pieaugumam bija ārvalstu naudas ieplūšana milzīgā daudzumā. Tā
izrādījās viegli pieejama, tādēļ sākās kredītu ekspansija.
Starptautiskās kredītreitingu aģentūras ātri paaugstināja Latvijas
kredītreitingu un iedrošināja investorus ieguldīt šeit. No vienas
puses, tā bija patīkama atzinība. Investīcijas attīstīja tirdzniecību,
pieauga algas, sāka palielināties nekustamā īpašuma cenas. Taču
izrādījās, ka naudas ir par daudz un radās šis burbulis," pavērsiena
iemeslus analizē ekonomists.
Viņš gan uzsver, ka negatīvajās izpausmēs nedrīkst vaino tikai ES. "Otrs iemesls ir energoresursu cenu pieaugums. Pirms pieciem gadiem neviens pasaulē neprognozēja, ka muca naftas maksās vairāk par simts dolāriem. Taču pavisam nesen barels maksāja jau ap 147 dolariem. Sadārdzinājās ražošana, apkure, un tas viss dzina pārējās cenas uz augšu," saka U.Osis.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe nepiekrīt, ka pirms pieciem gadiem nebija iemesla prognozēt, ka dzīves dārdzība kļūs ievērojami augstāka. "Es jau tolaik teicu, ka cenu kāpums būs straujš, jo Latvijā pārtika bija neadekvāti lēta. Neatceros, kādu skaitli nosaucu, bet tas bija vislielākais. Varētu būt ap 20 procentiem gadā. Izrādījās, ka par maz," viņa norāda.
Tomēr arī I.Gulbe nenoliedz, ka liela ietekme bijusi iepriekš neparedzamiem apstākļiem: "Pirmos gadus pēc iestāšanās ES cenu kāpums patiešām bija pakāpenisks. Straujš tas kļuva pērn, un tas saistīts ar notikumiem globālajā tirgū, nevis ES. Pat ja mēs nebūtu Savienībā, pārtika būtu kļuvusi dārgāka, jo tā notika visur."
Aizbrauca no provincēm
Par vienu no lielākajiem pārsteigumiem dalības pirmajos gados eksperti atzīst masveidīgo darbaspēka aizplūšanu. "Par darbaspēka aizplūšanu tolaik neviens īsti nedomāja. Bija bažas par kvalificēto darbaspēku, taču izrādījās, ka Rīga attīstās, cilvēkiem ir darbs un lielākas algas, tādēļ nebija iemesla braukt prom. Savukārt province stagnēja un stagnē arī tagad. Cilvēkiem nebija darba, un viņi aizbrauca," rezumē U.Osis.
"Tāda mēroga darbinieku izceļošanu Latvijas valsts pirms referenduma noteikti neprognozēja, taču vecajās valstīs bija tādas aplēses. Piemēram, Īrijā. Tur pirmais paplašināšanās vilnis tika gaidīts kā risinājums darbaspēka trūkumam. No tā izriet, ka viņi bija lielāki ieguvēji no paplašināšanās," Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle piekrīt, ka Latvijā vairāk rēķinājās ar augsti kvalificēto darbinieku aizbraukšanu.
U.Osis varas nevērīgo attieksmi pret darbaspēka jautājumu skaidro ar tolaik vecajās dalībvalstīs valdošo skepsi pret darbaspēka ielaišanu. "Tolaik netika novērtēts tas, ka darbi ārzemēs būs tik viegli pieejami," viņš atgādina, ka tā pati Lielbritānija sākumā diezgan kritiski vērtēja austrumeiropiešu uzņemšanu savās firmās, bet vēlāk kļuva par vienu no atvērtākajiem tirgiem.
Viesstrādniekus nepieņem
E.Egle uzskata, ka joprojām saglabājas iespēja, ka aizbrauks jaunākās paaudzes darbinieki, kuri Rietumeiropā saskata labākas izaugsmes iespējas: "Viņi ir ieguvuši iespējas, par kurām balsoja referendumā. Taču ieguvēja nav valsts un uzņēmēji."
Viņas skatījumā solījumi par brīvo preču un darbaspēka kustību attaisnojušies tikai daļēji. "Ja valsts būtu nodrošinājusi uzņēmējiem tādus pašus apstākļus kā strādājošajiem, viņiem būtu lielākas iespējas noturēt darbiniekus un būt konkurētspējīgiem darba tirgū. Diemžēl mūsu ražotājus ES neviens ar atplestām rokām negaida. No tā var secināt, ka darbiniekiem brīvā kustība nav mīts, bet uzņēmējiem — ir," saka E.Egle.
Lai arī šajā laikā Latviju pametuši vairāk nekā simt tūkstoši darbaspējīgo cilvēku, bažas par viesstrādnieku ieplūšanu nav piepildījušās. E.Egle to skaidro ar novērojumu, ka Latvija nav iebraucējiem draudzīga valsts: "Mēs vairāk izmantojam populistiskus saukļus, lai neielaistu viesstrādniekus, nevis cenšamies saskatīt to doto labumu. Ja mums ir darbi, kurus neviens negrib darīt, bet aiz robežas ir cilvēki, kuri ir ar mieru tos paveikt, kādēļ mēs nevaram viņus ielaist uz tik ilgu laiku, cik gribam, un uz tieši tādu amatu, kādu vēlamies viņiem piedāvāt". Arī paši viesstrādnieki neraujoties uz Latviju, jo pie mums ir salīdzinoši zemas algas un slikta infrastruktūra. "Kādēļ lai strādnieks no Ukrainas brauktu uz Latviju, ja var braukt uz Vāciju?"
Miljoni nāk
Vēl viens svarīgs eirooptimistu arguments bija par ES neatmaksājamo finansējumu. Tolaik tika solīts, ka pirmajos trīs gados no ES struktūrfondiem varēs saņem ap pusmiljardu eiro. Īpašu uzdevumu ministra ES finanšu pārvaldes lietās birojs vēsta, ka iepriekšējā septiņgades cikla laikā, kas ilga līdz 2006.gadam, Latvijai izdevies paņemt no struktūrfondiem nepilnus 440 miljonus latu. Taču par to izlietojuma lietderību vēl pāragri spriest. Iestādes parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš septembra sākumā medijiem apgalvoja, ka rezultātus tautsaimniecībā varēšot ieraudzīt pēc četriem līdz septiņiem gadiem.
***
Vai piepildījušies mīti, kādi bija radušies par Latviju ES?
Zemnieku mazāk, vairāk lielo
Bažas, ka Eiropas Savienība iznīdēs mazās, naturālās saimniecības,
izrādījušās pamatotas. Salīdzinot ar 2003.gadu, pērn Latvijā ekonomiski
aktīvo saimniecību skaits bija samazinājies par 13,7% — no 131 414 līdz
113 382, liecina Zemkopības ministrijas dati. Taču būtiski pieaudzis
lielo saimniecību (virs 50 ha) īpatsvars. No 2003.gada līdz 2007.gadam
to skaits palielinājies par 35%, kamēr mazo (līdz 5 ha) sarucis par
29%. 2003.gadā Latvijā bija 68 099 mazās saimniecības un 3761 lielā,
2007.gadā — attiecīgi 48 229 un 5080. Par spīti mazākam saimniecību
skaitam, ražošanas apjomi ievērojami pieauguši. Piemēram, graudaugu
kopējā raža no 0,93 miljoniem tonnu 2003.gadā pieaugusi līdz 1,53
miljoniem pērn.
Līkie gurķi nav aizliegti
Izskanēja bažas, ka, iestājoties ES, Latvijā nevarēs tirgot žāvētās zivis ceļmalās un mājās kūpinātu speķi, tāpat kā nevarēs nopirkt līkus gurķus, ar rokām lasītas zemenes, nestandarta tomātus. Tā tas nav noticis. Mājražotājs drīkst ražot un izplatīt gan žāvētas zivis, gan kūpinātu speķi, ja vien ir reģistrējies Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas aprites dalībnieks un tirdzniecības vietā nodrošina higiēnas prasību ievērošanu, piemēram, aizsardzību pret piesārņojumu.
Arī nestandarta dārzeņus atļauts tirgot, taču tiem jābūt sašķirotiem un norādītai šķirai. Tirgošanai ceļmalā gan jāsaņem pašvaldības atļauja un izplatīšanas vieta jāreģistrē PVD.
15 personām bēgļa statuss
Histērijai, ka Latviju pārplūdinās patvēruma meklētāji no trešās
pasaules valstīm, pirmajos dalības gados ES nav bijis pamata. 2003.gadā
Latvijā bija reģistrēti pieci patvēruma meklētāji, 2004.gadā — septiņi,
četri no tiem līdz Latvijas oficiālai uzņemšanai ES, 2005.gadā — 20,
2006.gadā — astoņi, pērn — 34, bet šogad līdz 16.septembrim — 20.
Pavisam kopš 1998.gada Latvijā patvērumu lūguši 223 cilvēki, no kuriem
kopš iestāšanās dienas — 85. Tikai 15 personām piešķirts Ženēvas
konvencijas bēgļa statuss, un no tām viens ēģiptietis naturalizējies un
kļuvis par Latvijas pilsoni. Vēl 21 cilvēkam piešķirts alternatīvais
statuss, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Pārstrādei ieved metāllūžņus
Latvija kā ES bīstamo atkritumu izgāztuve ir mīts, kurš ir pretrunā ar faktiem, uzsver par bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem atbildīgais Valsts vides dienests. Tiesa, saņemot dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atļauju, bīstamos atkritumus Latvijā var ievest pārstrādei. "No bīstamiem atkritumiem Latvijā no Lietuvas ieved dzīvsudrabu saturošas luminiscentās lampas, kuras pārstrādā demerkurizācijas centrā Liepājā," skaidro pārvaldes atļauju daļas galvenā ķīmiķe Māra Sīle, piebilstot, ka šādas lampas ir mazāk bīstami atkritumi nekā, piemēram, šķīdinātājs. Latvijā ieved arī metāllūžņus, kuri arī nonāk pārstrādē.