Joprojām darbojas arī firmas interneta vietne kontora.lv, kurā var iepazīties ar firmas klientiem piedāvāto līguma saturu. Tajā cita starpā teikts: «Aizņēmos, ieķīlājot savu nemateriālu būtību, proti, nemirstīgo dvēseli». Nekādas citas garantijas no saviem klientiem Kontora, kura piedāvā kredītus 50—500 latu apmērā, spriežot pēc līguma, neprasa. Maksa par aizdevumu esot 1% dienā.
Informācija kontora.lv sniegta tikai krievu un angļu valodā. Tiek lēsts, ka Kontora jau ir izsniegusi aizdevumus vairākiem simtiem cilvēku. Pats Kontora dibinātājs Krievijas Pirmajam kanālam skaidrojis, ka viņa ideja bija «uzlikt uz papīra» to, ko cilvēki bieži saka viens otram, aizņemoties naudu. «Mēs izlēmām izvairīties no liekām formalitātēm. Izsniedzam kredītus pret nemateriālas būtības ķīlu. Viss ir vienkārši: dažreiz kaimiņš kaimiņam lūdz naudu un saka: Zvēru pie savas mātes, ka atdošu. Nu, mēs arī izlēmām noformēt visu uz papīra».
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārkāpumus Kontora darbībā nesaskata. «No patērētāju likumdošanas viedokļa centram nav tiesību vērtēt konkrēta pakalpojuma piedāvāšanu, proti, to, vai konkrētu pakalpojumu drīkst piedāvāt vai nē. Taču no morāles viedokļa PTAC minētā prakse nešķiet atbalstāma,» aģentūrai LETA teica PTAC pārstāve Sanita Gertmane. PTAC vēlas panākt, lai nebanku sektora kreditētāji tiktu licencēti, bet licencēšanas sistēma jorpojām nav līdz galam izstrādāta.
Juristi atzīst, tā kā līgumā kā vienīgās no saistību neizpildes izrietošās sekas tiek paredzēta dvēseles «pārņemšana», tad aizdevējam varētu rasties grūtības, ja parāds būs jāpiedzen tiesā. «Ja līguma nosacījumi nav skaidri, tad situācija tiek interpretēta par labu patērētājam,» Dienai uzsvēra kāds advokāts. Turklāt līgums tiek noformēts tikai krievu valodā. Lai gan tam ir juridisks spēks, tiesā tas var kļūt par pamatu strīdiem un atrunām par to, ka aizņēmējs līguma nosacījumus nav līdz galam sapratis.