Tiesībsarga atzinumam ir rekomendējošs raksturs, un tas pats par sevi neietekmē normatīvo aktu spēkā esamību un nedod personām tiesības neievērot likumā noteiktās prasības, šajā gadījumā - nepacelt valsts karogu noteiktajās dienās. Tas neatbrīvo personu no administratīvās atbildības, atgādina Tiesībsarga biroja pārstāve Laura Brance. Taču tiesībsargs nosūtīs atzinumu norādītajām institūcijām, aicinot mainīt spēkā esošo regulējumu atbilstoši Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem.
Šis atzinums skatāms kontekstā ar Rīgas domes ieceri ar laiku noteikt par obligātu Rīgā arī privātpersonām svētku dienās pacelt Rīgas pilsētas karogu. Tiesībsarga atzinums attiecas arī uz likumdošanā noteikto pienākumu izkārt valsts karogu svētku un atceres dienās.
"Ar karoga pacelšanu personas pauž ne tikai savu personīgo viedokli par attiecīgiem notikumiem, bet arī politiskos uzskatus. Tādējādi karoga pacelšana ietilpst personas tiesībās brīvi paust savus uzskatus. Valsts, uzliekot pienākumu personai pacelt valsts karogu noteiktajās dienās vai gadījumos, iespējams, liek personai rīkoties pretēji savai pārliecībai. Turklāt daudzi savrupmāju īpašnieki, sevišķi gados vecāki cilvēki, kuriem ir fiziski grūti pacelt valsts karogu, atzīst, ka karoga izkāršana viņiem visbiežāk saistās ar bailēm no iespējamā soda, nevis ar patriotiskām jūtām," atzinis tiesībsargs.
Tiesībsargs arī apšaubījis Latvijā noteiktā administratīvā soda pamatotību un samērīgumu par karoga nepacelšanu.
Citu valstu pieredze liecina, ka karoga pacelšana pie privātpersonām piederošajām ēkām nav noteikta ar likumu un ir brīvprātīga - šāda prakse ir Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā, norāda tiesībsargs. Savukārt Lietuvā karoga pacelšana noteikta tikai trīs dienas gadā, un administratīvie sodi noteikti robežās no apmēram 2 līdz 12 latiem.