Parlamentārieši plašā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta galīgajam lasījumam iesniegtos 234 priekšlikumus skatīja aptuveni divas stundas, taču lielākoties, izņemot divus priekšlikumus, parlamenta nostāja saskanēja ar komisijas pausto viedokli par vienas vai otras normas nepieciešamību. Par atsevišķiem priekšlikumiem deputāti gan lūdza balsojumu, taču arī pēc tiem vairākums atbalstīja komisijas sagatavoto likumprojekta redakciju.
Plašākas debates izvērtās vien par jaunā regulējuma normām attiecībā uz latviešu valodas lietojuma prasībām, tostarp arī jau apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvju iepriekš apšaubītajām "valodas kvotām", - komisija rosināja, ka nacionālajiem elektroniskajiem medijiem būtu jāizvirza prasība, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, turklāt šiem raidījumiem jāaizņem vismaz 65% no raidlaika. Saeima šo priekšlikumu arī pēc asajām diskusijām atbalstīja.
Komisijas viedoklis tomēr netika atbalstīts attiecībā uz aizliegumu reklāmās kurināt naidu vai aicināt uz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Deputāti nolēma šādu nosacījumu likumā neiekļaut, lai arī komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene ("Jaunais laiks") brīdināja par saistībām ieviest Eiropas direktīvās esošās normas.
Negaidīti tika atbalstīts deputāta Māra Kučinska (Tautas partija) priekšlikums, kas paredz noteikt teju uz pusi mazāku jaunās elektronisko mediju padomes sastāvu, nekā iepriekš bija iecerēts. Līdz ar to pašreizējās Nacionālās radio un televīzijas padomes pēctece darbosies tikai piecu, nevis deviņu cilvēku sastāvā.
Pēc iepriekš vairākkārt izvērstajām diskusijām arī atbildīgajā komisijā deputāti tomēr likumā saglabājuši tādus pašus ierobežojumus alkohola reklāmām, kā tas ir pašreizējā Radio un televīzijas likumā, - atļauta joprojām būs tikai alus un vīna reklāma, turklāt bez raidlaika ierobežojuma.
Par likumprojektu balsoja 85 deputāti, bet atturējās divi tautas kalpi - partijas LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un viņa vietnieks Jānis Dukšinskis.
Pie Elektronisko mediju likumprojekta atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija strādājusi jau kopš pagājušā gada oktobra, šajā laikā izskatot pat vairākus simtus dažādu priekšlikumu.
Komisijas priekšsēdētāja Circene iepriekš atzinusi, ka "nenoliedzami, likumam būs nepieciešami vairāki uzlabojumi", tomēr viņa sacīja, ka ir svarīgi līdz Jāņiem panākt likumprojekta pieņemšanu Saeimā, jo tas ļaus izbeigt Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nepārņemšanu un izvairīties no soda sankcijām.
Deputāte arī uzsvēra likumprojektā iekļautās normas, kas vērstas uz sabiedrisko interešu aizstāvēšanu un nacionālo plašsaziņas līdzekļu pieejamības sekmēšanu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam.
Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteiks Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus.
Likuma mērķis būs nodrošināt vārda un uzskata paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas pieejamību un brīvas, demokrātiskas diskusijas netraucētu uzturēšanu un attīstību. Tā mērķis būs arī veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata un sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apmērā.
Regulējums arī paredzēs, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, būs jānodrošina arī iespēja skatīties sabiedrisko mediju programmas. Šī prasība attieksies arī uz tām nacionālo mediju televīzijas programmām, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, gala lietotājam ir pieejamas bez maksas.
Ar likumu plānots noteikt, ka vismaz viena Latvijas Televīzijas programma būs jāpārraida bezmaksas uztveršanai vismaz vienā satelītā - šis noteikums stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.
Saskaņā ar likumu turpmāk nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, savukārt šiem raidījumiem jāaizņem vismaz 65% no raidlaika.
Plānots reglamentēt Eiropas audiovizuālo darbu lietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Ar Eiropas audiovizuālajiem darbiem šajā likumprojektā tiek saprasti Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi.
Turpmāk elektronisko mediju programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu šie Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums gan neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem.
Savukārt nacionālajiem medijiem būs jānodrošina, lai vismaz 40% no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no plkst.19 līdz 23. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.
Lai nodrošinātu vietējo un reģionālo televīziju saglabāšanu arī pēc pilnīgas pārejas uz apraidi ciparu formātā, ierosināts noteikt, ka šīs televīzijas, izmantojot savus tehniskos līdzekļus, varēs turpināt savu programmu apraidi analogajā formātā. Šādu apraidi televīzijas gan varēs turpināt ne ilgāk kā līdz 2014.gadam, ja tas tehniski attiecīgajā frekvencē ir iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidi ciparu formātā.
Komisija vēl vienojās, ka valdībai Saeimā būs jāiesniedz likumprojekts, kas regulēs apraidi ciparu formātā pēc 2014.gada 1.janvāra, elektroniskajiem medijiem paredzot iespēju pašiem nodrošināt savu programmu apraidi ciparformātā vai arī izvēlēties komersantu to veidoto programmu izplatīšanai.
Līdz 2013.gada 31.decembrim televīzijas programmu apraidi ciparu formātā veic Ministru kabineta izvēlētais komersants - uzņēmums "Lattelecom".