D.Staķe tomēr atkārtoti pauda, ka izstrādāto priekšlikumu mērķis bija maksimāli pietuvināt likumprojektu Eiropa Savienības direktīvai. Viņa arī piebilda, ka ar esošo regulējumu var ciest nevainīgi cilvēki, kas var vērsties Eiropas Cilvektiesību tiesā, savukārt un ar viņu uzvaru ciestu Latvijas valsts budžets.
Deputāti bez debatēm atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja izstrādātos priekšlikumus, frakcijas Jaunais laiks (JL) piedāvātos labojumus, kā arī pašas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedāvāto redakciju. Balsojums tika pieprasīts tikai par JL piedāvāto 8.priekšlikumu, taču arī tas tika atbalstīts ar vairākumu – 71 balsi.
Ar pieņemto likumu precizēta noziedzīgi iegūto līdzekļu definīcija, kas nosaka, ka līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti, izdarot noziedzīgu nodarījumu un citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Ar terminu "noziedzīgi iegūti līdzekļi" saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi".
Saeimas atbalstītais JL priekšlikums nosaka, ka kontroles dienestam saņemtais ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas jāizvērtē 60 dienu laikā, bet izņēmuma gadījumā to varēs veikt ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā, kas nepieciešams pieprasītās informācijas saņemšanai no ārzemēm.
Ceturtdien tika atbalstīta arī jauna likuma redakcija, kas noteic, ka Kontroles dienests atsaka informācijas apmaiņu pilnā vai daļējā apjomā vai atsaka dot piekrišanu informācijas tālākai nodošanai, ja šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ. Informācija arī netiks sniegta, ja šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā uz Latvijas valsti vai personas likumīgajām interesēm.
Informāciju varēs arī nesniegt, ja persona, kura iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi tās valsts teritorijā, kura ir izteikusi lūgumu par informācijas apmaiņu vai tās tālāku nodošanu, ir šīs valsts pilsonis un Latvijas teritorijā nav izdarījusi krimināli sodāmu noziegumu.
Diena jau rakstīja, ka iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noraidīja Zaļo un zemnieku savienības deputātu Viļņa Edvīna Breša un Dagnijas Staķes priekšlikumu, kas precizēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas definīciju. Tiesa, arī iepriekš komisija, noraidīja V. E. Breša iesniegto priekšlikumu, taču to negaidīti atbalstīja Saeimas sēdē deputātu vairākums. Vēlāk prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka deputāta priekšlikums sašaurina termina jēdzienu un nodeva likumu otrreizējai caurlūkošanai.
Jau ziņots, ka ZZS deputāti priekšlikumā precizēja 5. pantu, kas paredz par nelikumīgu uzskatīt līdzekļu legalizāciju tikai tad, ja tas izdarītas ar nodomu. Prokuratūra uzskata, ka V. E. Breša un D. Staķes kopīgi iesniegtais priekšlikums sašaurina darbību loku, kuras uzskatāmas par nelikumīgām, tāpēc tās neatbalsta.
Šī priekšlikuma vietā komisija atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja piedāvāto redakciju. Tajā noteikts, ka līdzekļi atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti, izdarot noziedzīgu nodarījumu un citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Priekšlikumā arī precizēts, ka ar terminu "noziedzīgi iegūti līdzekļi" saprot Kriminālprocesā lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi". Prokuratūras pārstāve sēdē Juridiskā biroja priekšlikumu novērtēja atzinīgi.
Jūnija sākumā Valsts prezidents Valdis Zatlers Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu parlamentam nodeva otrreizējai caurlūkošanai, uzsverot, ka pēc V.E. Breša priekšlikumiem pieņemtā likuma redakcija sašaurina gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jēdzienu, un to, kādas darbības par tādām uzskatāmas, gan personu loku un viņu vainu, kas ir saistīta ar naudas atmazgāšanu.
Nododot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, arī V.Zatlers vērsa uzmanību uz likuma pieņemšanas laikā dzimušo V.E.Breša priekšlikumos iekļauto juridisko jēdzienu mutatis mutandis, sakot, ka "manuprāt, no labas juridiskās tehnikas viedokļa raugoties, šajā gadījumā atsauce uz mutatis mutandis lietošanu ir pat lieka". Šoreiz gan V.E.Bresis no šī jēdziena izmantošanas atteicies.