Pierīgā savairojušies priežu kaitēkļi

"Tas nav nekāds lielais kaitējums mežam. Tā tiešām ir tikai neliela, lokāla savairošanās, salīdzinot, piemēram ar 2005.gada zāģlapsenes savairošanos 10 000 hektāru platība, taču ir svarīgi par to informēt iedzīvotājus, jo nevaram precīzi pateikt, ka paplašināšanas nenotiks," skaidro Šmits.

Priežu audzē blakus Pleskavas šosejai vairāku dažādu sugu kaitēkļu darbības rezultātā priedes daļēji palikušas bez skujām.

"Patlaban bažām vēl nav pamata un priedes, kas patlaban izskatās nokaltušas, dzīs jaunus dzinumus nākamajā pavasarī un nekas neliecinās par kukaiņu postošo darbību iepriekšējā gadā. Jāatgādina, ka pat pilnīgs skuju zudums vienā sezonā priedei nav nāvējošs," norāda Šmits.

Spēcīgais lietus daudzus kāpurus no skujām noskalojis, un patlaban meža zemsegā lielā skaitā atrodoties kāpuri, kas pa koku stumbriem dodas atpakaļ vainagos.

Pēc Šmita teiktā, lielākais kaitētājs ir egļu mūķenes, taču lielā skaitā novērota arī priežu pūcīte, kā arī priežu sfings un priežu vērpējs.

Egļu mūķenes tauriņa kāpuri izraisot lielu kaitējumu kokiem, nograužot skujas, jo mazie kāpuri barojas ar veco skuju mīkstajiem audiem pie skujas pamatnes, kā rezultātā veselas skujas birst zemē un radītais kaitējums ir daudzkārt lielāks par tieši kāpuru apēsto biomasu.

"Pašlaik nav iespējams prognozēt kaitēkļu masu savairošanās attīstības gaitu. Patlaban konstatēta aktīva dabisko ienaidnieku - plēsēju un parazītu aktivitāte, kā arī daļa no kāpuriem bija slimi. Iespējams, ka šī savairošanās apdzisīs, īsti nesākusies," stāsta Šmits.

Kā vēsta Šmits, ļoti efektīvi kaitēkļu iznīcinātāji ir sīkie dobumperētāji putni. Priežu pūcītes kāpurus ēdot visi putni. Matainos egļu mūķenes kāpurus gan ēdot tikai atsevišķas putnu sugas, piemēram, zīlītes. Līdz ar to viens no profilaktiskajiem pasākumiem nākamā gada pavasarī būtu putnu būru izlikšana, lai piesaistītu vairāk putnu.