Trīspadsmit Pierīgas pašvaldību pārstāvji piektdien, 15.aprīlī, tiksies Jūrmalā, lai lemtu par iespējām panākt taisnīgākus nosacījumus zemes kadastrālās vērtības noteikšanā, pastāstīja Mārupes novada domes Attīstības komitejas vadītājs Pēteris Pikše.
Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi apjomu nosaka Valsts zemes dienests pēc to kadastrālās vērtības. Nodokļa iekasēšanu valsts ir deleģējusi pašvaldībām, un šie ieņēmumi veido daļu pašvaldību budžeta. Pikše norādīja, ka kopējais nekustamā īpašuma nodokļa parāds Mārupē šā gada janvārī sasniedzis 460 428 latu. Vairāk nekā 100 000 latu pašvaldība nav iekasējusi no iedzīvotājiem, kuriem saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem noteiktas atlaides.
Neskatoties uz šo pašvaldības budžetā neiekasēto naudu, Mārupes novadam ir jāveic maksājumi pašvaldību izlīdzināšanas fondā pilnā apmērā - šogad tie ir 1,4 miljoni latu. "Te veidojas absurda situācija, ka Mārupes novada domei burtiski ir "jāizģērbj" savi iedzīvotāji, lai naudu pārskaitītu citiem. Daudzi mārupieši nevar samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, nevar arī īpašumus pārdot, jo apbūves zemes kadastrālais novērtējums neatbilst šīsdienas ekonomiskajai situācijai," uzsvēra Pikše.
"Mums nodokļus rēķina pēc trekno gadu tehnoloģijas, bet visiem pārējiem 278 novadiem rēķina pēc kāda 2002.gada metodikas. Ņem no tiem, no kā var saņemt. Ar [Mārupes novada priekšsēdētāju Mārtiņu] Bojāru esam vairākkārt vērsušies Latvijas Pašvaldību savienībā, bet tas nevainagojās ar panākumiem, jo tur lielākā daļa ir mazās pašvaldības, kas gaida papildinājumu budžetos no izlīdzināšanas fonda," norādīja Pikše.
Jūrmala izveidota darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus, kā pasargāt Pierīgas iedzīvotājus no pārāk smaga nodokļu sloga. Viens no priekšlikumiem paredz noteikt, ka īpašuma nodokļa apmērs nepārsniedz 5% no mājsaimniecības ienākumiem. Pikše norādīja, ka Mārupē nodokļa likme jau tagad sasniedz 6%.
Viņš skaidroja, ka "treknajos" gados uz Mārupes novadu lavīnveida pārcēlušies vairāki tūkstoši iedzīvotāju, taču ir maldīgi uzskatīt, ka mārupiešiem nav finansiālu problēmu. Pikše norādīja, ka jauno māju būvniecībai vairums iedzīvotāju ņēmuši kredītus, tāpēc arī šiem mārupiešiem nodokļu sloga palielināšana rada problēmas.
Savukārt pašvaldībai nepieciešami lieli līdzekļi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem atbilstošu infrastruktūru - "Mums nav ne asfaltētu ceļu, ne kanalizācijas, ne ūdensvada, ne apgaismotas ielas, kas ir Rīgā turpat blakus. Iedzīvotāji maksā milzīgus nodokļus un sūdzas - kur tā nauda paliek?" sacīja Pikše. Vienlaikus pašvaldībai nepieciešami lieli ieguldījumi skolu un bērnudārzu būvniecībai.
Līdzīgā situācijā nonākušas arī virkne citu Pierīgas pašvaldību, kurās nekustamā īpašuma nodokļa likme noteikta augstāka.
Aprīļa sākumā Mārupes novadā uzsākta parakstu vākšana, lai aicinātu Valsts Zemes dienestu un Ministru kabinetu nekavējoties pārskatīt nekustamā īpašuma kadastrālo novērtējumu atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai.
"Gāja lustīgi. Mēs sapratām, ka tā ir cīņa nevis ar Zemes dienestu, bet ar Finanšu ministriju, kas ir uzdevusi Zemes dienestam palielināt ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa par 7 miljoniem latu. Izrēķināju, ka Valsts zemes dienestam par apmēram 700 miljoniem jāpalielina kadastrālās vērtības, kas ir uzstādījums no valdības, kurai savukārt ir spiediens no Valūtas fonda. Mēs gatavosim vēstuli Ministru kabinetam un juristi vērtēs, vai nevaram vērsties Satversmes tiesā," skaidroja Pikše.
Mārupē savākti vairāk nekā 1500 mājsaimniecību paraksti, taču Pikše atzīst, ka nu jau jācīnās nevis par kadastrālās vērtības samazināšanu, bet gan nepalielināšanu - kadastrālo vērtību blīvāk apdzīvotos apgabalos plānots palielināt, vispirms tieši Pierīgas daļā.
Lai meklētu iespējas pasargāt savus iedzīvotājus no turpmāka nodokļu kāpuma, rīt Jūrmalas domē visām Pierīgas pašvaldībām plkst.10. paredzēta darba tikšanās, kurā piedalīsies Jelgavas, Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Stopiņu pašvaldības - "tās, no kurām kāš," aģentūrai LETA pastāstīja Pikše.
Kadastrālā jeb masveida vērtēšana ir nekustamo īpašumu periodiska novērtēšana pēc vienotiem principiem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju - nomas maksas, tirgus cenas, būvizmaksas - par diviem pēdējiem gadiem un izvērtējot oficiāli reģistrētos vērtību ietekmējošos rādītājus. Kadastrālo vērtību bāzi apstiprina Ministru kabinets līdz katra gada 15.jūnijam un tā tiek piemērota kadastrālo vērtību aprēķinam no nākamā gada 1.janvāra.