Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Pirmdien atzīmē Preses brīvības dienu

3. maijs visā pasaulē tiek atzīmēta kā Preses brīvības diena, taču tā tiek sagaidīta ar bīstami augstu noslepkavoto žurnālistu un izdevēju līmeni. Starptautiskais Ziņu drošības institūts (International News Safety Institute) norāda, ka aprīlis ir bijis preses brīvības cīņas asiņainākais mēnesis pēdējo piecu gadu laikā un piemin arī daugavpilieša Grigorija Ņemcova noslepkavošanu, kurš citastarp nodarbojās ar izdevējdarbību.

Institūts vēsta, ka 2009. gadā pavisam noslepkavoti 133 mediju profesionāļi, no tiem 27 ir pilnīgi noteikti gājuši bojā savas profesijas dēļ, bet 15 gadījumos par to vēsta netieši pierādījumi. Pieredze liecina, ka tikai divos no desmit gadījumos vainīgais tiek tiesāts, bet vēl niecīgākas izredzes ir slepkavam vai pasūtītājam saņemt reālu sodu.

Aprīlī bojā gājuši jau 17 mediju profesionāļi. Visvairāk žurnālisti gājuši Hondurasā, Meksikā, Pakistānā, Kolumbijā un Nigērijā. UNESCO aicina pieminēt bojāgājušos žurnālistus katru gadu 3. maijā.

Iepriekš laikrakstam Diena Sociālā taisnīguma partijas vadītājs Valdis Lauskis norādīja, ka ka G. Ņemcovs varēja būt veiksmīgs izdevējs, kuru pazudinājusi vēlēšanās iet politikā, ko mēģinājis vairākas reizes, taču ticis no lielajām partijām pabīdīts malā: «Tad viņš nolēma izveidot savu partiju, izmantoja vienīgo ieroci, kas viņam bija, savu laikrakstu, lai tādā veidā iegūtu vēlētāju balsis, taču pārrēķinājās, cieta zaudējumus, iekļuva finansiālās problēmās. Šis slogs izrādījās par smagu, lai glābtu biznesu, viņš sāka mainīt politiskos viedokļus, kas, iespējams, galu galā viņu arī pazudināja.»

Savukārt starptautiskā organizācija "Žurnālisti bez robežām" (RSF) pirmdien, atzīmējot Pasaules preses brīvības dienu, nosaukusi pasaules 40 visļaunākos "preses vajātājus", starp viņiem iekļaujot politiķus, reliģiskos līderus un kaujiniekus, vēsta aģentūra LETA.

"Viņi ir ietekmīgi, bīstami, vardarbīgi un stāda sevi augstāk par likumu," paziņoja RSF. "Šiem preses brīvības vajātājiem ir vara cenzēt, ieslodzīt, nolaupīt, spīdzināt un, ļaunākajos gadījumos, nogalināt žurnālistus."

Sarakstā iekļauti 17 prezidenti un vairāki valdību vadītāji, ieskaitot Ķīnas prezidentu Hu Dzjiņtao, Irānas prezidentu Mahmudu Ahmadinedžadu, Ruandas prezidentu Polu Kagami, Kubas līderi Raulu Kastro un Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu. Starp ikgadēji atjauninātā saraksta jaunpienācējiem ir "Taliban" līderis mulla Omars.

Talibu līderis, "sarakstam pievienojies tāpēc, ka viņa svētais karš ir arī vērsts pret presi", paziņoja RSF. Mullas Omara "bandīti draud vietējiem reportieriem, kuri neizplata viņa propagandu, bet aptuveni 40 talibu uzbrukumi 2009.gadā bijuši tieši vērsti pret žurnālistiem un medijiem".

Sarakstam pievienojies arī Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, kura valdīšanas laikā "ikviens, kas apšauba viņa politiku, ir pakļauts nāvējošai atriebībai", norāda RSF, atgādinot par žurnālistes Annas Poļitkovskas un cilvēktiesību aktīvistes Natālijas Estemirovas slepkavībām.

"Par "Putina sargsuni" bieži vien dēvētajam Ramzanam Kadirovam ir tāda pat gaume kā Krievijas premjerministram lietot bargu valodu un rīkoties stingri," paziņoja RSF.

Sarakstā arī iekļautas Filipīnu politiķu personīgās armijas, Itālijas mafija, basku separātistu grupējums ETA un Somālijas radikālie islāmisti.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas