Augstais gremošanas un citu saslimšanu skaits, kas ik gadu tiek konstatētas bērniem līdz 14 gadu vecumam un ir saistīts ar nepietiekamu, nekvalitatīvu un neregulāru uzturu, licis Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (BGLM) domāt par brīvpusdienu nodrošināšanu skolās.
Valdība pirmdien nolēma, ka bezmaksas pusdienas ar 1.septembri tiks nodrošinātas visiem pirmklasniekiem. Tādējādi 19 664 skolēnu vismaz reizi dienā varēs paēst siltu ēdienu.
BGLM cer, ka ar laiku brīvpusdienas izdosies nodrošināt visiem sākumskolas un arī pamatskolas skolēniem.
80 santīmu dienā
Saskaņā ar pirmdien valdībā nolemto ikdienas viena pirmklasnieka ēdināšanai tiks tērēti 80 santīmi. Šī summa esot balstīta uz pašvaldību sniegto informāciju, kas rāda, ka vidējā pusdienu cena valstī pamatizglītības iestādes skolēniem līdz šim ir bijusi Ls 0,74. Rēķināts, ka gadā par vienu bērnu valsts maksās ap 140 latu, bet kopumā tam tiks tērēti ap 1,2 miljoniem latu.
Kā norāda BGLM, brīvpusdienu ieviešana dos valstij iespēju tiešā veidā palīdzēt bērniem, nevis, kā ierasts, piešķirt naudu pabalstos, par kuru izlietojuma lietderību neviens īsti pārliecināties nevar. Ja tomēr ēdināšanas izmaksas pārsniegšot piešķirtās dotācijas apmēru, valsts budžeta līdzekļus būs atļauts izmanto tikai pārtikas produktu iegādei, nevis pavāru algām, elektrības rēķiniem u.c.
Jābūt veselīgam uzturam
Tā kā bērnu ēdināšanai tiks tērēta valsts nauda, pusdienas nedrīsktēs būt šādas tādas. Tām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kurus izstrādājusi Veselības ministrija (VM). Ministijas Sabiedrības veselības departamenta vadītājas vietniece Santa Līviņa cer, ka līdz ar brīvpusdienu ieviešanu izdosies mazināt bērnu aptaukošanos, jo skolēni tiks radināti pie veselīga uztura. Mērķis ir dot iespēju paēst arī tiem bērniem, kuri nāk no sociāli neaizsargātām un maznodrošinātām ģimenēm un kurās ne vienmēr tiek nodrošināts pietiekams un veselīgs uzturs.
Līdzīga kārtība pastāvot arī citviet Eiropā. BGLM pirms lēmuma gatavošnas esot iepazinusies arī ar citu, lielākoties, Skandināvijas un kaimiņvalstu pieredzi. Kā norāda ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa, Lietuvā brīvpusdienu politika ir sociāli orientēta, kad valsts palīdz maznodrošinātām ģimenēm, garantējot bezmaksas pusdienas. Igaunijā savukārt brīvpusdienas tiek nodrošinātas visiem pamatskolēniem un atsevišķos gadījumos arī vidusskolēniem. Latvijā esot līdzīgi mērķi.
***
Kam jābūt ēdienkartē
— rupjmaizei, pilngraudu maizei, vārītiem kartupeļiem, kartupeļu biezenim, griķiem, putraimiem, rīsiem, makaroniem. Nelietot frī
— vismaz 100 g dārzeņu un 50 g augļu
— vismaz 70 g olbaltumvielām bagātu pārtikas produktu, piemēram, liesa gaļa, putnu gaļa, zivis, olas, pākšaugi. Nelietot, piemēram, desas, gaļas un zivju konservus, žāvētus, sālītus gaļas un zivju produktus
— pienam, piena vai skābpiena produktiem
— salātus jāgatavo ar augu eļļu vai krējumu, kā piedevas neizmantot majonēzi un kečupu
— ēdiena gatavošanai nelieto vairākkārt karsētas taukvielas
— pievienotā sāls daudzums gatavajā produktā nepārsniedz 1 g uz 100 g produkta
Avots: Bērnu un ģimenes lietu ministrija