"Laimīgā kārtā mātes vēl nav izmantojušas šo vietu, lai dažādu iemeslu dēļ pamestu savus bērnus," sacīja Namniece.
Turklāt arī citi cilvēki pret šo vietu līdz šim ir izturējušies ar cieņu un izpratni, jo "Baby Box" nav tikuši ievietoti ne dažādi priekšmeti, ne dzīvnieki, ne arī kādas citas lietas, stāstīja Bērnu slimnīcas pārstāve.
Jau ziņots, ka "Baby Box" tika atklāts 8.septembrī.
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis izteica cerību, ka "kastīte paliks tukša vienmēr".
Kā ziņots, atstājot bērnu kastītē, pēc divām minūtēm atskan signāls māsu postenī. Jaundzimušais tiks paņemts, lai veiktu medicīniskās pārbaudes. Pēc tam slimnīca sazināsies ar Vidzemes priekšpilsētas bāriņtiesu, lai bērns tiktu nodots bērnunamā un viņam atrastu vecākus.
Kad bērns tur ieguldīts, ārā viņu izņemt vairs nevar, jo durvis automātiski bloķējas. Par to līdzās "Baby Box" būs informācija, arī Grūtniecības krīzes centra konsultatīvais tālrunis, pa kuru visu diennakti zvanot nelaimē nonākušās sievietes var saņemt psiholoģisku un praktisku palīdzību.
Statistikas par to, cik bieži Latvijā ir gadījumi, kad atkritumos, liftos, kāpņu telpās atrasti dzīvi jaundzimušie, no kuriem vecāki vēlējušies atbrīvoties, nav. Slimnīcas un policija lēš, ka šādi gadījumi ir ne vairāk kā viens gadā. Nedzīvus jaundzimušos atrod biežāk, pat vienu mirušu bērnu reizi pusgadā, liecina Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes dati. Pamestam ārā, jo īpaši aukstā laikā, zīdainim liktenīgas var būt stundas, pat minūtes. "Atdzišana ļoti strauji noved pie maza bērna nāves vai neatgriezeniskām veselības izmaiņām," sacījis Mozgis.
Kā ziņots, pirms vairākiem gadsimtiem negribētos zīdaiņus mātes slepus atstāja pie klosteriem, baznīcām, taču pēdējo desmit gadu laikā virknē valstu, tostarp Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Itālijā, Japānā, slimnīcās ierīkoti šādi "Baby Box".
Pirmo reizi līdzīgas "ierīces" parādījās jau 12.gadsimtā. Tai laikā kādu pavasari pāvests Inocents III, pastaigājoties pa Tibras upes krastu, redzēja daudzus krastā izskalotus grozus ar tur mirušajiem jaundzimušajiem, kurus vecāki bija pametuši likteņa varā. Redzot šo situāciju, pāvests lika pie baznīcām, klosteriem un slimnīcām izvietot īpašas vietas, kurās mātes bērnus varēja atstāt.