Parasti vēlēšanas pavadījušas masīvas reklāmas kampaņas
televīzijā, radio un presē, bet šogad, gluži kā sarunājušas
partijas Dienai uzsver - maksimāli balstīsimies uz tiešu kontaktu
ar vēlētājiem un mazāk reklamēsimies medijos, jo tikšanās klātienē
esot «efektīvākais komunikācijas veids», «pareizā metode» un
«citādāk arī neko nevar panākt».
Tomēr patiesais iemesls šādas taktikas izvēlei, visticamāk, ir cits
- ekonomiskā krīze atstājusi iespaidu arī uz partiju kasēm un
lielākajai daļai vienkārši nepietiek naudas, lai apmaksātu
masveidīgas reklāmas kampaņas.
Iepriekšējos gados priekšvēlēšanu kampaņu aktīvais posms sākās trīs
četrus mēnešus pirms vēlēšanām, šogad tas sāksies stipri vēlāk,
saka politoloģe Iveta Kažoka. Vairāku lielo partiju pārstāvji
apgalvo, ka aktīvu kampaņu sāks ne agrāk kā maijā, kad līdz
vēlēšanām būs atlicis vien mēnesis. Tomēr jau līdz šim atsevišķas
partijas ir aktivizējušās, kas saistāms arī ar pašvaldību
vēlēšanām, uzsver sociologs Arnis Kaktiņš. Kā piemērus var minēt
TB/LNNK un Saskaņas centra (SC) publisko konfrontāciju ar reklāmas
videorullīšu palīdzību, Tautas partijas (TP) reklāmas klipu,
aicinot stāties partijā, LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera
skaļos paziņojumus par nokļūšanu Rīgas mēra krēslā. A.Šlesera
gadījums parāda, ka «nav jāiztērē ne lats, lai piespiestu visu
mediju telpu runāt par viņu un viņa idejām», akcentē A.Kaktiņš.
Partiju pārstāvju teiktais liecina, ka tās centīsies reklamēties, tērējot maksimāli maz naudas. Lielākā daļa sola, ka šogad liks lielāku akcentu uz tikšanos ar vēlētājiem. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām partijas tikās ar vēlētājiem, taču tas vienmēr tika uztverts kā neefektīvs aģitācijas veids, saka I.Kažoka. Tas liecina, ka partijām vienkārši nepietiek naudas masīvām kampaņām, secina eksperti. Vairākas partijas to arī nenoliedz, taču pat aptuvenas summas, cik grasās tērēt savām kampaņām, neatklāj. Lielākā daļa stāsta, ka tērēs «maz», vienīgi TP kampaņas vadītājs Guntis Gūtmanis nenoliedz, ka iztērētā summa būs liela. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis pauž, ka kopā tikšot tērēti ne vairāk kā 200 tūkstoši latu, LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis vien atklāj, ka partija iekļausies tēriņu limita rāmjos, kas LPP/LC gadījumā ir pusmiljons latu.
Ierobežotie resursi gan nenozīmē, ka medijos neparādīsies partiju reklāmas. Eksperti arī prognozē, ka partijas aktīvāk izmantos interneta sniegtās iespējas, kas prasa arī citus saturiskos risinājumus. Paredzams, ka politiķi aktīvāk izmantos sociālo tīklu, sevišķi portāla draugiem.lv sniegtās iespējas nonākt maksimāli tuvu vēlētājiem.
No partiju kampaņu organizētāju teiktā izriet, ka politiskie spēki uzsvērs savas līdzšinējās nostādnes. Piemēram, G.Gūtmaņa teiktais ļauj secināt, ka TP pozicionēsies kā darītāju partija, TB/LNNK atkal izspēlēs nacionālo kārti tikai «ekonomiskā plāksnē», ZZS kampaņas atslēgvārdi būšot «vide, cilvēki, darbs», PS sevi pozicionēs kā «baltās vārnas» politikā. No LPP/LC kampaņas var sagaidīt kaut ko līdzīgu jau iepriekšējai «buldozera kampaņai» un tās centrā atkal būs A.Šlesers kā «superliels, staigājošs akcents», no kura «tauriņu grūti uztaisīt», saka kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks.
Pārplānot savas kampaņas akcentus nācies Jaunajam laikam (JL), jo sākotnēji tā plānota, kad JL bija opozīcijā, bet tagad tā ir premjera partija.
«Iepriekš gribējām skaidrot mūsu redzējumu par politiku, tagad būs jāskaidro valdības lēmumi,» stāsta JL kampaņas vadītāja, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kuru pirmdien šajā postenī nomainīšot Rīgas mēra kandidāts Edgars Jaunups. Eksperti spriež, ka partijas pagaidām ir apjukušas un atrodas savu pieeju meklējumos, ņemot vērā, ka sabiedrības dienas kārtībā šobrīd ir krīze.