Atgādināšu, ka pērnā gada 7.maijā Rīgas domē notika Jaunā laika frakcijas deputātu organizēta sanāksme Bērnu drošība, nodarbinātība un brīvais laiks, kurā piedalījās pārstāvji no izglītības iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī bērnu vecāki. Sanāksmes dalībnieki aicināja Rīgas domi turpināt diskusiju un, veidojot 2009.gada un nākamo gadu budžeta projektus, paredzēt līdzekļus bērnu drošības uzlabošanai. Ar lielām pūlēm rudenī izdevās panākt, ka šo jautājumu izskatīja Rīgas domes izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja, un tika izveidota darba grupa konkrētu priekšlikumu sagatavošanai, taču darba grupas ziņojums tika pieņemts zināšanai un, tā teikt, nolikts plauktā. Par vienu no prioritātēm tika izvirzīta automātisko ugunsdrošības sistēmu ierīkošana izglītības iestādēs. Savulaik no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tika saņemta sava veida indulgence — Rīgas izglītības iestādes par šo sistēmu neesamību bargi nesodīs, jo dienests saņēma solījumu, ka tās tiks ierīkotas pakāpeniski. Savulaik izdevās atrast finansējumu šādu automātisko ugunsdrošības sistēmu ierīkošanai izglītības iestādēs — bērnudārzos un internātskolās, kas strādā diennakts režīmā, proti, bērni tajās ne tikai mācās, bet arī dzīvo un nakšņo. Ugunsdrošības jautājums atrisināts arī tajās izglītības iestādēs, kurās veikti kapitālie remontdarbi, bet pārējās skolās, bērnudārzos un interešu izglītības iestādēs kārtības nav. Netiek risināts jautājums par ugunsbīstamo gāzes iekārtu, kas atrodas daudzu skolu virtuvēs, nomaiņu pret drošākām plītīm. Draudus rada novecojusī elektroinstalācija. Tas viss prasa lielus līdzekļus, taču pakāpeniski situāciju var labot. Tāpat nedrīkst kavēties ar satiksmes drošības uzlabošanu tajās vietās, kur ikdienas gaitās dodas ļoti daudz bērnu. Īpaši bīstama vieta ir Slokas ielā pie bērnu un jaunatnes centra Kurzeme, kur nav ne luksofora, ne gājēju pārejas. Nedrīkst arī kavēties ar regulējamas gājēju pārejas ierīkošanu K.Barona ielā pie stadiona. Šeit vienā ielas pusē atrodas stadions un pirmsskolas izglītības iestāde Pūcīte, bet otrā — Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas Skolēnu pils un sporta nams Daugava. Bērni ir spiesti skriet pāri 6.maršruta tramvaja sliedēm, lai nokļūtu uz sporta vai interešu izglītības nodarbībām. Ir jāturpina izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošana un iežogošanu, kā arī ārējā apgaismojuma ierīkošana. Tas ne tikai veicina vides sakoptību, bet arī uzlabo bērnu un jauniešu drošību. Daži eksperimenti liecina, ka Rīgas skolās nepiederošas personas var iekļūt ļoti viegli. Savulaik, lai izvairītos no nelūgtiem viesiem, visu pirmsskolas izglītības iestāžu ārdurvis tika aprīkotas ar kodu atslēgām. Tagad vajadzētu spert soli tālāk un parūpēties par skolām. Vajadzētu īstenot vismaz vienu pilotprojektu kādā no skolām, ieviešot tā saucamās čipu atslēgas, kas ir ļoti ērtas lietošanai un vienlaikus ļauj viegli fiksēt to lietotāju loku. Esmu pārliecināta, ka prasmīgi saimniekojot, līdzekļus var atrast. Tikai viens piemērs — jau vairākus gadus ar ilgiem pārtraukumiem tiek remontēts bērnu un jauniešu centrs Mīlgrāvis. Īpašuma departamenta nemākulīgā vadība kārtējo reizi ir novedusi pie lielu naudas summu papildu tērēšanas, jo izremontētās telpas netiek apsildītas un pat apsargātas. Tā kā pilsētas budžeta pieņemšana ir atlikta līdz februārim, vēl var rīkoties jauniešu drošības uzlabošanai jau šajā gadā.
Plauktā noliktā bērnu drošība
Rīgas budžeta līdzekļu sadale dažkārt ir pārsteidzošāka par jebkuru burvju triku, jo dažās minūtēs pilsētas naudas makā ir atrodamas lielas naudas summas ekskluzīvu pasākumu atbalstam, bet visnepieciešamākajām lietām naudas nav. Vairāk nekā pusgads bija vajadzīgs, lai domes atbildīgajās komitejās sāktos diskusija par bērnu drošību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.