"Ziniet, manā dabā ir ticēt cilvēkiem, un es ticēju visam, ko politiķi toreiz stāstīja - man tas viss tiešām patika," saka G.Poļiščuka. "Cilvēkam ir raksturīgi bezgalīgi kaut kam ticēt - arī man piemīt tāds naivums. Es arī tagad nevaru pateikt neko sliktu par [Aināru] Šleseru. Protams, es saprotu, ka Rīgā viss ir tik politizēts, ka "norakt" var visu, ko vien vēlas, un tāpēc nolēmu, ka nevajag ticēt visam, ko par cilvēkiem raksta avīzēs - raksta taču visu ko. "Par labu Latviju" ideoloģija man šķita pieņemama un pareiza, turklāt izskatījās, ka šie cilvēki reāli grib palīdzēt teātrim. Piemēram, [Rīgas vicemērs] Andris Ameriks nāca pie mums, stāstīja, ka mums ir pats labākais teātris, ka mums vajag palīdzēt. Tagad es saprotu, ka mani vienkārši izmantoja kā seju reklāmai. Bet sievietes jau bieži izmanto."
Jautāta, vai nešķiet, ka lielā mērā tieši politiskā darbība viņai radījusi vismaz daļu no problēmām, kas radās kopš iesaistīšanās politikā brīža, G.Poļiščuka norāda: "Lielākā problēma bija ar sponsoru, kurš skaidri pateica - ja es neatteikšos no darbības politikā, viņš aizies. Un viņš aizgāja. Tā tiešām bija problēma, bet ko nu vairs. Attiecībā uz to, vai šis solis kaitēja manai reputācijai... Kaut ko par politiku uzzināju tikai no tā brīža, kad iepazinos ar attiecīgajiem cilvēkiem. (..) Tagad es raugos uz to citādāk, jo Latvijā attieksme pret politiķiem ir ļoti negatīva."
Viņa uzsver, ka "nebija jau tā, ka man kāds būtu palīdzējis, pretī prasot iet politikā".
Uz jautājumu, vai viņa nenožēlo, ka iesaistījās politikā, G.Poļiščuka norāda: "Protams, nožēloju! Ja tas būtu bijis darījums, kādu minējāt, man nebūtu ko nožēlot. Bet tagad ir, jo tiešām nepamet sajūta, ka mani vienkārši izmantoja."
"Protams, es saprotu, ka Rīgā viss ir TIK politizēts, ka "norakt" var visu, ko vien vēlas, un tāpēc nolēmu, ka nevajag ticēt visam, ko par cilvēkiem raksta avīzēs – raksta taču visu ko. Par labu Latviju ideoloģija man šķita pieņemama un pareiza, turklāt izskatījās, ka šie cilvēki reāli grib palīdzēt teātrim. Piemēram, Andris Ameriks nāca pie mums, stāstīja, ka mums ir pats labākais teātris, ka mums vajag palīdzēt. Tagad es saprotu, ka mani vienkārši izmantoja kā seju reklāmai."