Partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile gan piekrita, ka partejisko vai citu interešu ienākšana ierēdņa darbā var radīt būtisku kaitējumu, tomēr par risinājumiem šo situāciju novēršanā ir visai skeptiska.
"Tas, protams, būtu ideāli, bet vai šajā situācijā tas būtu pilnībā iespējams," pārdomās dalījās pieredzējusī parlamentāriete. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka nevar pieļaut "politiskā diktāta ievilkšanu" ierēdņu darbā, un pieļāva, ka šajā sakarā varētu "piekrist tam, ka [ierēdnis, stājoties amatā], noliktu uz laiku partijas biedra karti", tomēr vienlaikus atzina, ka partijas ietekmi tas "šā vai tā" neizslēdz.
"Diemžēl arī Darba likums neparedz atbrīvot no amata, ja tiek konstatēta rīcība, kurai bijusi nekorekta motivācija," piebilda parlamentāriete. Kā vienu no būtiskākajiem ļaunumiem, ko negodprātīga rīcība ierēdniecības līmenī var nodarīt, Seile akcentēja tendenci publiskot vēl politiķu vidū pat īsti neapspriestas iniciatīvas - viņa paskaidroja, ka politiķiem vispirms savstarpēji par katru ideju būtu jātiek skaidrībā un tikai pamatotas ierosmes gadījumā to vajadzētu nodot diskusijai sabiedrībā, pēc kuras lemtu par katra konkrētā priekšlikuma īstenošanu, atlikšanu vai noraidīšanu.
"Vissliktākais ir tas, ka sabiedrībā tiek palaistas neizdiskutētas un neizsvērtas lietas," sacīja Seile, atsaucoties uz piemēru par ierosmi dzīvokļu aplikšanai ar nodokli, kas politiķu vidū vēl nebija vērtēts un nekavējoties guva asu iedzīvotāju pretreakciju kā jau reāla iespēja.
"Šādu priekšlikumu palaišana [sabiedrībā] nodara vēl lielāku ļaunumu - liekas, ka nezina, ko dara otra roka," minēja parlamentāriete. Tomēr PS līdere noslēgumā pauda pārliecību, ka liela daļa ministriju darbinieku konsekventi nodala darba pienākumus no politiskās nostājas un interesēm.
"Nav jau arī tā, ka ierēdņiem nav galvas uz pleciem un tikai kalkulators būtu kabatā, ar ko izrēķināt, kā vajag," piebilda deputāte.
Arī valdību vadošās partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis ir gana skeptisks par iespējām kontrolēt partijas biedru lojalitātes izpausmes savam politiskajam spēkam, vienlaikus veicot amata pienākumus.
"Ja ierēdnis ir uzticīgs kādam kakla kungam, tad tam arī kalpos," noteica deputāts, paužot pārliecību, ka atteikšanās no partijas piederības nenoņem cilvēka piesaisti tās īstenotajai politikai un principiem. Arī Zaķis kā lielāko skādi šajā situācijā saskata šādu ierēdņu apzināti radīto ažiotāžu un viedokļu sadursmi sabiedrībā, iniciējot diskusijas par priekšlikumiem, kuri nav apspriesti vai arī diskutēti jau citā formā.
"Ministri cenšas īstenot reformu, bet ir pastāvīgi cilvēki, kas nodarbojas ar dezinformāciju," šķendējās politiķis, kā piemēru minot pretrunīgās ziņas, kas nākušas klajā saistībā ar izdevumu samazināšanas meklējumiem Izglītības un zinātnes ministrijā.
Arī Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis piekrita, ka korektāk šādus amatus būtu ieņemt bezpartejiskiem cilvēkiem, tomēr vērsa uzmanību arī uz citiem faktoriem, kas tikpat lielā mērā sarežģī politiķu un ierēdņu sadarbību.
"No vienas puses, īsti pareizi jau tas nav, un vieglāk ir strādāt ar tādu, kas nav partijā. Katram jau ir tiesības iesaistīties tādā organizācijā, kā viņš vēlas," pārdomās dalījās parlamentārietis, piebilstot, ka tomēr lielā mērā ierēdņa darba kvalitāti nosaka arī cilvēcīgās rakstura īpašības.
"Ar vai bez piederības [politiskajam spēkam] viens [no faktoriem] ir personība, un tikai otrs - vēl pārliecība," noslēgumā piebilda Kučinskis.
Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda pārliecību, ka sarežģījumi iespējami vien saistībā ar konkrētu cilvēku nespēju saprasties savstarpēju pretrunu dēļ, nemeklējot politiskas pārliecības motivāciju.
"Es to jautājumu neuzdotu kā fundamentālu traucējošo faktoru.. tas ir dziļi atkarīgs no tā, kā tomēr veidojas attiecības starp konkrētajiem cilvēkiem - cilvēku individuālā attieksme un tad vēl politiskie uzstādījumi," klāstīja deputāts, atzīstot, ka šajā ziņā visspilgtākais piemērs ir attiecībā uz konfliktu starp viņa partijas biedri izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi un ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu no Tautas partijas.
"Ja [savu pārliecību] neakcentē, tad jau tas absolūti netraucē, bet, ja nāk ar savas partijas nostādnēm, tad, protams.. Bet, vai tā ir tā problēma... es drīzāk piešķirtu tam gadījuma raksturu," noteica Brigmanis.
Ne tikai koalīcijas partneri, bet arī opozicionāri norāda uz konkrēto cilvēku rakstura un profesionalitātes noteicošo lomu, nodalot partijas intereses no amata pienākumiem. Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līderis Jakovs Pliners gan piekrita, ka principiāli ierēdnis varētu uz amata pienākumu pildīšanas laiku apturēt savu darbību partijā, tomēr norādīja uz jebkura cilvēka iesaisti politiskajā spēkā kā vienu no pilsoniskās aktivitātes izpausmēm, ko nebūtu korekti arī ierobežot.
"Grūti pateikt... Visām partijām ir labi un slikti cilvēki, arī profesionāli un neprofesionāli. Nevar būt tā, ka pīrāgus cep kurpnieks," pārdomās dalījās parlamentārietis, piebilstot, ka par piederību kādai partijai nevajadzētu būt "tādam kā sodam, tomēr jāatceras, ka ierēdnis kalpo tautai".
Plineru patlaban gan vairāk satraucot arī pēc ilgstošajām diskusijām joprojām lielais ierēdniecības izmaksu apmērs Latvijā.
"Civilizētās valstīs aptuveni 7 līdz 10% no iekšzemes kopprodukta tērē ierēdņiem.. Latvijā tie ir vairāk nekā 900 miljoni latu, kas veido aptuveni 20% [no IKP]. Rīgā vien - 137 miljoni latu, kas ir pat 30% no pilsētas budžeta," konstatējumos dalījās deputāts, vairākkārt uzsverot, ka "mēs esam pārāk nabagi, lai to varētu atļauties".
Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs diskusiju par politizēto ierēdņu darbības ierobežošanu pat dēvēja par uzmanības novēršanu no citām problēmām.
"Nav nekādas nozīmes, vai viņš ir kādā partijā vai nē. Ja lobē partiju vai vēl kādu citu draugu un nedarbojas valsts interesēs, tas nemainīs neko.. Partijās ir gan slikti, gan labi cilvēki," atzina politiķis.
"Kamēr vien nebūs reālas politiskās konkurences valstī... kad beidzot iestāsies laiks, ka ir reāli mainīt varu un politiku, konkurence būs arī ierēdņu vidū. Patlaban - nu jau 20 gadu - labējās partijas ir bez jebkādas alternatīvas. Patlaban pāriet tikai indivīdi no vienas [partijas] uz citu. Krievu partiju elitē - arī bez alternatīvas," savu redzējumu skaidroja Urbanovičs.
"Nekādu pārmaiņu, visi ir pieraduši. Un arī vēlētāji," skeptiski par iespējām tuvākajā laikā ierosināt izmaiņas gan politiskajā vidē, gan ierēdņu darbībā komentēja parlamentārietis.
Jau vēstīts, ka jūnija sākumā Rīgas pilī notika arī diskusija, kurā eksperti kopīgi vērtēja, vai valsts pārvaldes augstākā līmeņa ierēdņu amats ir saistāms ar piederību kādai politiskajai partijai.
Prezidenta padomniece Sandra Kukule pēc diskusijas klāstīja, ka ir pazīmes, kas liecina par valsts pārvaldes politizēšanos un būtu jānoteic ierobežojumi, lai to samazinātu. Lai risinātu šo problēmu, kancelejas eksperti pētīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus līdzīgās lietās un Tieslietu ministrijā topošās ētikas vadlīnijas valsts pārvaldē, kā arī izstrādās priekšlikumus grozījumiem likumos par priekšvēlēšanu aģitācijas nesavienojamību ar aktīvu darbu valsts pārvaldē.
Viņa gan pagaidām nevarēja prognozēt, cik ilgu laiku šis darbs aizņems, tomēr ar priekšlikumiem solīja nekavēties.
"Mūsu mērķis nav ierobežot politisko piederību partijai. Mērķis ir, lai piederība partijai netraucē profesionāli pildīt amata pienākumus," Kukule uzsvēra.
Ziņots arī, ka šis jautājums kļuva aktuāls pēc izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) un ministrijas valsts sekretāra Mareka Gruškevica (Tautas partija) konflikta.
"Ja augstākais ierēdnis ir no vienas partijas un ministrs no otras partijas un ja pēkšņi intereses nesaskan un rodas konflikts, kas kaitē, piedodiet, visai nozarei, kas kaitē tiem, kas saņem pakalpojumus no šīs nozares, tad šajā brīdī tas kaitē skolēniem, tas kaitē vecākiem, tas kaitē skolotājiem. Domāju, ka būtu jādiskutē, jāpaskatās, līdz kuram līmenim no augšas ierēdņi nav politisko partiju biedri. Tas ir steidzami jāizlemj, jo tas ir viens no šķēršļiem, kāpēc daudzas lietas neiet uz priekšu. Ir dažādas intereses," iepriekš sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers.