"Es domāju, ka katra partija izvēlēsies atbilstoši tai naudai, kuras šobrīd nav, un savām ambīcijām atbilstošu stratēģiju - ja tu gribi būt pirmais, tā ir viena stratēģija, ja tu gribi vispār iekļūt [Saeimā] - tā ir cita stratēģija," uzsvēra apvienības Par labu Latviju pārstāvis Edgars Zalāns.
Savukārt Saskaņas centra (SC) deputāts Andrejs Klementjevs pauda pārliecību, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā apvienībai noteikti nebūs iespējas priekšvēlēšanu kampaņai izdot tik lielus līdzekļus kā 10.Saeimas vēlēšanās.
"Skaidrs, ka mums šodien nav iespējas uzturēt to budžetu, kuru mēs turējām pirms tam. Skaidrs, ka nebūs tik spilgtas reklāmas, nebūs tik daudz, bet varbūt, tas labi - cilvēki varbūt skatīsies vairāk uz politiskajām debatēm, skatīsies pēc darbiem. Septiņi mēneši ir ļoti īss termiņš, un varbūt cilvēki vēl atceras iepriekšējās debates. Varbūt tas interesantāk būs," pārdomās SC pārstāvis.
Turpretī Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis minēja, ka lielāks uzsvars tiks likts uz atsevišķiem deputāta amata kandidātiem, atgādinot partijas Jaunais laiks pieredzi 2002. gadā, kad priekšvēlēšanu kampaņā liela nozīme bija tieši kandidātu sarunām ar iedzīvotājiem.
"Šobrīd, es pieļauju, ka būs līdzīgi," atzina Dz.Zaķis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Jānis Strazdiņš atturējās no sīkākām prognozēm par kampaņas uzsvariem, taču pieļāva, ka arī ārkārtas vēlēšanu gadījumā savienības premjera amata kandidāts varētu palikt Ventspils mērs Aivars Lembergs.
"Lemberga kunga autoritāte ir ļoti augsta, un arī iepriekšējās vēlēšanās viņa kandidatūra kā iespējamā nākošam premjeram nospēlēja ļoti spēcīgu ietekmi. Tā kā viņam ir ļoti augsti reitingi, un es domāju - viņa autoritāt, ņemot vērā viņa panākumus Ventspilī un pašas pilsētas attīstību, un visu pārējo, ir joprojām augsta," atzīmēja J.Strazdiņš.
Turpretī runājot par uzsvariem un iespējamām izmaiņām politisko spēku programmās, politiķi lielākoties minēja sociālo sfēru, demogrāfijas jautājumu risināšanu un nodokļu sistēmas sakārtošanu.
Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis atzina, ka apvienības programma tiks pārstrādāta un pie šī darba nule izveidota darba grupa jau ķērusies.
"Es domāju, ka būs daudz detālāk izvērsti demogrāfijas jautājumi, pie kā mēs esam šobrīd strādājuši. Otrs - nodokļu lietas būs attīstītāk nekā tagad," norādīja E.Cilinskis.
E.Zalāns atzina, ka ideoloģiski viņa pārstāvētā politiskā spēka programma, arī ejot uz ārkārtas vēlēšanām, būs līdzīga, tomēr vairākas lietas tajā tiks precizētas - izvērsti tiks ar demogrāfiju saistītie jautājumi, nodokļu sistēmu, lai iedzīvotāji būtu motivēti tos maksāt, kā arī paplašināts reģionālais bloks.
Īpaši programma netiks mainīta Saskaņas centram, apliecināja tā pārstāvis Andrejs Klementjevs, kā uzsvarus minot pensiju stabilitāti, demogrāfijas un sociālā bloka jautājumus, kā arī nepieciešamību pie varas beidzot pielaist sociāldemokrātisku spēku, lai parādītu šādas politikas atšķirību no liberālā modeļa.
Turpretī Vienotības pārstāvis Dz.Zaķis, atzīstot, ka pagaidām par programmatiskiem uzlabojumiem apvienībā nav lemts, pauda personīgo viedokli, ka uzsvariem vajadzētu būt uz ēnu ekonomikas apkarošanu un nopietnu izglītības sistēmas reformu.
Savukārt J.Strazdiņš vien norādīja, ka ZZS jāturpina to sfēru atbalsts, par kurām apvienība atbild - gan izglītībā, gan vidē. Taču pats svarīgākais ir attīstības plāns ekonomikā, kas jau sen ir sagatavots, bet joprojām nav iekustināts.