Kā ziņots, Zatleru ievēlēt solīja jaunā koalīcija, kurā bija 16 ZRP deputāti, seši no tās atšķēlušies tautas kalpi, 20 Vienotības pārstāvji, kā arī 14 nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti. Tomēr par eksprezidentu nobalsoja tikai 45 tautas kalpi, pret bija 51, bet četri biļeteni bija sabojāti, kas nozīmē, ka par Zatleru nenobalsoja vismaz 11 jaunās koalīcijas pārstāvji.
Saeimas kuluāros runā, ka iegāzt Zatleru bijis iemesls katrā no četrām minētajām deputātu grupām.
Piemēram, kā galvenā versija cirkulēja runas par vairāku Vienotības pārstāvju pretēju balsojumu. Te iemesli neesot tālu jāmeklē - gan 10.Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vēlme saglabāt savu amatu, gan vairāku Vienotības pārstāvju nespēja Zatleram piedot Saeimas atlaišanu, kas politiskajam spēkam galu galā maksājusi pamatīgu zaudējumu jaunā parlamenta vēlēšanās, kā arī daudziem nepatīkot viņa izraisītās jukas politiskajā dzīvē.
Vairāki politiķi neformāli izteicās, ka tieši Āboltiņa varētu būt Zatlera neievēlēšanas organizatore.
Tāpat reti kurš ticot Klāva Olšteina vadīto ZRP šķeltnieku solījumu pildīšanai. Kaut arī Olšteins visiem stāstījis, ka šie deputāti nofotografējuši savus balsošanas biļetenus, tāpēc esot skaidrs, ka viņi savas balsis atdevuši Zatleram, tomēr politiķi norāda, ka pēc fotografēšanas neesot nekādu problēmu padarīt biļetenu nederīgu. Tāpēc nederīgo biļetenu skaits arī atkārtotajā balsošanā varētu liecināt, ka šie deputāti vai citi koalīcijas pārstāvji rīkojušies tieši šādi.
Netiek izslēgta arī versija, ka pret Zatleru balsojuši kādi ZRP frakcijā palikušie Olšteina domubiedri vai arī vienkārši ar amatu sadali vai koalīcijas partneriem neapmierināti deputāti.
Saeimas kuluāros arī runā, ka vairāki nacionālās apvienības deputāti esot diezgan dusmīgi uz Zatleru par viņa lēmumu sākumā aicināt koalīcijā Saskaņas centru, nevis VL-TB/LNNK, tāpēc nolēmuši viņam nedaudz atmaksāt balsojumā. Politiskā spēka līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA nenoliedza, ka daži deputāti esot uz Zatleru dusmīgi, tomēr par to frakcijā runāts un esot panākta stingra vienošanās par atbalstu eksprezidentam. Viņš ticot, ka visi deputāti nobalsoja par Zatleru.
Vairāki politiķi atzina, ka šis balsojums varētu būt vērsts tieši pret Zatleru, nevis pret ZRP.
Gan SC, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kā opozīcijas partijas jau iepriekš solīja, ka Zatlera ievēlēšanu neatbalstīs.
Pēc Zatlera neievēlēšanas Saeimas sēdē tika izsludināti vairāki pārtraukumi, jo ne ZRP, ne Vienotība nepauda vēlmi izvirzīt savu kandidātu Saeimas priekšsēdētāja amatam. Vienotība aicināja ZRP izvirzīt kādu citu kandidātu, tomēr šī partija no tā kategoriski atteikusies un aicinājusi kandidātu izvirzīt Vienotībai, kas arī to nevēlējās. Vienotība piedāvāja ZRP izvirzīt kādu citu kandidātu, piemēram, Vjačeslavu Dombrovski, tomēr ZRP to noraidījusi, norādot, ka neizvirzīs nevienu kandidātu.
Starp pārtraukumiem savu kandidātu - Andreju Klementjevu - pieteica apvienība Saskaņas centrs, tomēr par viņu balsots netika, jo Saeimas sēde tika pārtraukta līdz rītdienai.
ZRP frakcija šovakar nāca klajā ar diezgan negaidītu lēmumu - Saeimas priekšsēdētāja amatam rītdienas sēdē virzīt Āboltiņu, viņu pirms tam pat neinformējot.
Vairāki politiķi neoficiāli atzina, ka Āboltiņas ievēlēšana esot diezgan nedroša, turklāt patlaban vispār nevienam kandidātam neesot lielu cerību dabūt vairāk par 45 balsīm. Tāpēc šāds ZRP solis varētu būt saistīts ar vēlmi Āboltiņu "izgāzt", mazinot pazemojuma sūrumu Zatleram.
Rīt, 18.oktobrī, gaidāma balsošanas trešā kārta.