Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Politiķiem pēc referenduma jāizdara secinājumi

Eksperti vērtē referenduma rezultātus, kā arī skaidro vēlētāju aktivitāti un prognozē tālāko notikumu attīstību.

Baiba Sipeniece, TV raidījuma vadītāja: Neskatoties uz to, vai pietrūks balsu, lai referendums par Satversmes grozījumiem būtu izdevies, televīzijas raidījuma vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare uzskata — aktivitāte tautas nobalsošanā bijusi pietiekami liela, lai secinātu, ka “mūsu tauta ir modusies”.

“Biju pesimistiskāk noskaņota, likās, ka vēl snauž,” atzīst B.Sipeniece-Gavare. Viņa līdz ar virkni citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku un mazākuma partiju politiķu bijusi aktīva visos pēdējos lielākajos sabiedriskajos notikumos, piemēram, tā dēvētajā «lietussargu revolūcijā», kā arī pašlaik, iesaistoties biedrības Par tautas tiesībām organizētajā kampaņā, aicinot cilvēkus piedalīties tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem. Šajā reizē, līdz vēlai nakts stundai gaidot tautas nobalsošanas rezultātus, izjūtas bijušas gluži kā kādreiz barikāžu vai puča laikos, kad «gāju gulēt pie ieslēgta televizora, ar radio rokās, jo tas viss bija ļoti svarīgi».

B.Sipeniece-Gavare cerīgi raugās arī uz politiķu apņēmību pašiem mainīt Satversmi, ja referendums beigsies bez rezultātiem. Runa esot «vairāk par principu», jo visas pēdējā laika sociālpolitiskās aktivitātes, šo tautas nobalsošanu ieskaitot, notikušas, lai politiķos modinātu godaprātu. “«Ja es slikti daru savu darbu, mani atbrīvo, palūdz aiziet,” saka B.Sipeniec-Gavare. «Lai viņi zin, ka viņu vietas nav dzelzī iekaltas.» Lai gan politiķi kopumā esot «cieti» cilvēki, kurus maz kas spēj satricināt, tautas nobalsošanas statistika viņiem būšot kauna traips uz visu mūžu — nevarot būt forša izjūta, no rīta mostoties uz ejot uz darbu, ka strādā slikti un tādēļ tevi vēlas atlaist.

Vaicāta, vai viņa sagaida, ka pēc tautas nobalsošanas deputāti kļūs čaklāki, TV dīva iebilst, ka deputāti nebūt neesot slinki, par ko liecinot viņu neatlaidība, meklējot visus iespējamos sprunguļus, ko iebāzt referenduma spieķos, piemēram, iegrozot tautas nobalsošanu tās norisei neizdevīgā datumā. “Runa nav par lielāku čaklumu, bet par godaprātu, runa ir par sirdsapziņu.”

Aleksejs Loskutovs, bijušais KNAB šefs: «Žēl, ka cilvēki labprāt virtuvē apspriež politiku, bet tad, kad ir iespēja to ietekmēt, nesper šo soli», tā par spīti vēlētāju salīdzinoši augstajai aktivitātei līdz šim apkopotos referenduma rezultātus vērtē bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Lai vai kāds arī nebūtu tautas nobalsošanas iznākums, politiķiem jāizdara secinājumi, uzskata A.Loskutovs, kurš aktīvi aicināja cilvēkus piedalīties referendumā, uzrunājot sabiedrību ar televīzijas starpniecību biedrības Par tautas tiesībām organizētajā aģitācijas kampaņā.

«Vienkāršākais un vienlaikus sarežģītākais būtu attieksmes maiņa,» šādu koalīcijas partiju reakciju pēc tautas nobalsošanas vēlētos sagaidīt bijušais KNAB šefs. Attieksmes maiņa būtu jūtama, ja politiķi iemācītos uzrunāt iedzīvotājus — tuvinātos cilvēkiem, no kuriem pašlaik dzīvojot nošķirti, kā citā pasaulē. Pēc A.Loskutova domām, Saeimai būtu jāpieņem arī Satversmes grozījumi, kas būtu nevis tikai «mutes aizbāšanai» tautai, bet satura ziņā tuvi sestdien referendumā piedāvātajām konstitūcijas izmaiņām. «Valsts prezidentam, iespējams, nāksies lemt par Saeimas atlaišanu, ja deputāti neparādīs, ka ir guvuši mācību.»

Baiba Strautmane, žurnāliste: «Normālā valstī prezidents izmantotu savas pilnvaras un atlaistu šo Saeimu,» uzskata B.Strautmane, būdama pārliecināta, ka referendums, lai arī notika par Satversmes grozījumiem, tomēr pulcēja tik daudz vēlētāju tieši tādēļ, ka cilvēki nav apmierināti ar 9.Saeimas darbu. «Nekad dzīvē tik daudz cilvēku neietu bojāt sestdienu, ja mums būtu forša Saeima — aizietu tie, kas parakstījās par referenduma sasaukšanu, varbūt vēl kādi Jaunā laika atbalstītāji, bet ne vairāk par pusmiljonu.»

B.Strautmane noskaņota pesimistiski, ja runa ir par varbūtējo varas partiju politiķu aktivitāti, pašiem izstrādājot grozījumus Satversmē, kas tautai dotu tiesības atlaist Saeimu. Lai gan atsevišķi partiju pārstāvji izteikušies, ka apstākļi nobrieduši šādu grozījumu izstrādei, B.Strautmane iesaka nogaidīt referenduma rezultātu paziņošanu un tad raudzīties, kā reaģēs koalīcijas deputāti. «Man ir lielas bažas, ka nenotiks nekas.» Ja arī varas partiju deputāti ķersies pie varbūtēju grozījumu analīzes, tas varētu beigties ar «pamuļļāšanu», uzskata žurnāliste, kā piemēru labas idejas novešanai līdz absurdam minot Saeimas izmeklēšanas komisijas izveidi tā dēvēto «ķēķa sarunu» izpētei.  «Reāli mobilizēt mūsu politiķus tajā virzienā, ka ievēlētajiem politiķiem būtu karstas elpas sajūta pakausī, nekas netiks darīts,» uzskata B.Strautmane, prognozējot, ka drīzāk varētu sākties centieni iebiedēt referendumā par grozījumiem nobalsojušo «neuzticamo tautas daļu».

Strautmanesprāt, tautas nobalsošanas neizdošanās gadījumā vairākuma partiju politiķiem radīsies arguments, ka lielākā puse vēlētāju palikuši mājās, tātad visiem ir labi un kaut ko mainīt nav nepieciešams, demokrātija nav apdraudēta. «Tā būs tā vairākuma diktatūra pār mazākuma diktatūru,» citējot koalīcijas politiķus, teic B.Strautmane, piebilstot, ka būtu patīkami pārsteigta, ja notiktu pretējais.

(Foto: Diena, LETA) 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas