Politologi: LBAS akcija var izvērsties partiju aģitācijā

Ījabs norādīja, ka akcija varētu izvērsties par politiskās aģitācijas pasākumu, jo tā būs iespēja partijām izteikties. Viņaprāt, šo pasākumu aģitācijai varētu izmantot tieši PLL. Turpretī Kažoka ir pārliecināta, ka pasākums būs SC aģitācija, jo partija jau kopš augusta LBAS pasākumu ir ieplānojusi, kā vienu no galvenajiem priekšvēlēšanu pasākumiem."Nedomāju, ka pasākumu aģitācijai varētu izmantot kāda cita politiskā partija, jo SC ir teju monopolizējis sociāldemokrātisko nišu Latvijas politikā, ar kuru viņi diez vai dalīsies. SC ir diezgan saspīlētas attiecības ar partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", līdz ar to šīs partijas redzama klātbūtne pasākumā varētu netikt pieļauta. Tas pats attiecas uz PLL, kurai gan būtu diezgan dīvaini atrasties šajā pasākumā, ņemot vērā, ka tas būs sociāldemokrātiski orientēts pasākums," teica Kažoka.Politoloģe uzskata, ka LBAS faktiski ir iesaistījusies vienas partijas priekšvēlēšanu pasākumā, ko var saprast, jo arodbiedrībām tā ir viena no retajām iespējām kopš protesta akcijas 2008.gada 13.janvāra pulcināt lielu cilvēku skaitu. Savukārt Ījabs uzsvēra, ka LBAS vajadzētu censties nepieļaut, ka akcijas laikā notiek kādas partijas aģitācija. "Ja LBAS negrib pārdoties politiskai aģitācijai, tai vajadzētu strikti norobežoties no partijām un pievērsties sociālu problēmu risināšanai," uzsvēra Ījabs.Tāpat politologi neizslēdz iespēju, ka akcijā piedalīsies arī mazākas partijas, piemēram, "Atbildība" un kāda sīkpartija.Vaicāti, vai akcijas laikā varētu rasties arī masu nekārtības, līdzīgi kā tas bija 2008.gada 13.janvārī, Ījabs bija kategorisks, sakot, ka policija ir gana rūdīta šādu izpausmju novēršanā un arī publika, kas dosies akcijā, būs mierīgāka, turklāt partijas, kas būs ieradušās aģitēt, mazāk kūdīs vēlētājus uz nekārtībām, bet vairāk stāstīs, par ko balsot.Turpretī Kažoka norādīja, ka akcijas noskaņojums būs atkarīgs no tā, kā SC ar sev labvēlīgu mediju palīdzību sagatavos potenciālos vēlētājus - mudinās agresīvi protestēt pret valdošo iekārtu vai uz miermīlīgām protesta izpausmēm. "SC un arodbiedrības ir ieinteresētas nodrošināt masu iesaisti akcijā, bet tās nav ieinteresētas radīt masu nekārtības. Katrā ziņā noskaņojums būs atkarīgs no SC un arodbiedrību atbildības pakāpes," sacīja Kažoka.Jau ziņots, ka 29.septembra Eiropas Rīcības dienas akcijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ar saukli "Nē - bargai taupībai, jā - izaugsmei!" aicinās veicināt jaunu uzņēmumu un darbavietu radīšanu, novērst funkciju dublēšanos valsts un pašvaldību institūcijās, daudz efektīvāk izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.Kā aģentūru LETA jau iepriekš informēja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, akcija notiks gan reģionos, gan Rīgā. Rīgā centrālais pasākums plkst.13 plānots pie valdības ēkas.LBAS pirms akcijas uzsver, ka tā vietā, lai turpinātu taupīt un samazināt iedzīvotāju reālos ienākumus, LBAS aicina rīkoties citādi. Piemēram, organizācija uzskata, ka steidzīgi ir jāpaaugstina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums no 35 līdz 90 latiem, lai uzturētu mūsu uzņēmumu konkurētspēju ar Lietuvu, kur tas ir 90 latu apmērā, un Igauniju, kur tas ir 100 lati. Jāsaglabā pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes, bet nekustamā īpašuma nodokli var celt tikai ar 25% pieauguma limitu vienā gadā, nosakot neapliekamo minimumu, ņemot vērā ģimenes locekļu skaitu, skaidro LBAS.Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) paziņojumā teikts, ka bardzības pasākumi ir radījuši Eiropā recesijas risku un bezdarba pieaugumu. Finanšu krīze ir novedusi Eiropu vissliktākajā situācijā kopš 1930.gadiem. 23 miljoni strādājošo Eiropā jūtas nedroši, un sociālā spriedze pieaug gandrīz visur.Šajā ekstrēmajā situācijā vienīgās atbildes no Eiropas valdībām ir bardzības jeb tā saucamie taupības pasākumi, kā arī samazinājumi publiskajos tēriņos, kas savukārt ietekmē sociālās drošības mehānismus. Bardzības pasākumi ir netaisnīgi, jo krīze patiešām ir vājinājusi miljoniem cilvēku, kuriem tagad ir jāsavelk jostas ciešāk. ETUC pauž viedokli, ka valdības pret šo faktu paliek nejūtīgas: tā vietā, lai risinātu tirgus prasības, tās krīt panikā. Valdības vēlreiz soda tos, kuri jau maksā krīzes cenu.