Viņš vērsa uzmanību, ka, viņaprāt, EP vēlēšanas ir ne tik daudz partiju un programmu cīņa, bet lielāku lomu spēlē personības, politiķi, it īpaši tādi, kuriem ir pieredze EP.
Pagājušajā nedēļā publicētie EP vēlēšanu reitingi liecina, ka "Jaunā Vienotība" (JV) ir zaudējusi savas līderpozīcijas, šo politisko spēku apsteidzot Nacionālajai apvienībai (NA).
Rozenvalds pauda, ka šādai līderu pozīciju nomaiņai liela loma ir Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta, tāpat arī partijas "Vienotība" biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna paustie apgalvojumi, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas. "Vienotība" šos pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka tie ir izdomāti ar mērķi nomelnot partiju.
Politologs norādīja, ka, pēc viņa domām, tādus rezultātus, kā NA izdevās sasniegt pirmajās EP vēlēšanās, kurās piedalījās Latvija 2004.gadā, iegūstot četras vietas, vai, kad JV ieguva 46% balsu, tādu izteiktu līderu gaidāmajās EP vēlēšanās visdrīzāk nebūs.
Tāpat Rozenvalds atzina, ka šaubās, vai JV izdosies atkārtot to panākumu, kas viņiem bija iepriekšējās EP vēšanās, kad partija ieguva divus mandātus.
Tajā pašā laikā politologs norādīja, ka pati priekšvēlēšanu kampaņa vēl nav pilnā mērā izvērsusies, tomēr, spriežot pēc pašreizējiem reitingiem, diez vai būs izteikti līderi, partijas, kurām izdosies EP iegūt četras vietas.
EP vēlēšanas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9.jūnijam. Tajās tiks ievēlēti 720 deputāti. EP vēlēšanas Latvijā notiks jūnija sākumā, un tajās no Latvijas tiks ievēlēti deviņi EP deputāti - par vienu vairāk nekā pašreizējā sasaukumā.