"Manuprāt, divi svarīgākie aspekti saistībā ar šo jautājumu, ir Krievijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas. Vladimirs Putins ir atgriezies prezidenta amatā ar ģeopolitiskiem uzstādījumiem. Krievija ārlietās būs atkal pietiekami skaidra un strikta, un tie jautājumi, kas tika piemirsti Dmitrija Medvedeva laikā, tiks aktualizēti, tostarp bijušo postpadomju tautu integrācija, kā arī krievvalodīgo iedzīvotāju nepilsoņu jautājums Baltijas valstīs. Putina un Medvedeva specoperācijā uzsvars tiks likts uz ārlietām, kamēr Medvedevs spēlēs modernizācijas iekšpolitisko kārti attiecībā uz saviem vēlētājiem," teica Sprūds.
To, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos Konstantīns Dolgovs šo jautājumu pārrunājis tieši ar saviem Francijas kolēģiem, Sprūds skaidroja ar to, ka pavisam nesen Francijas prezidents Nikolā Sarkozī bija vīzītē Gruzijā, Azerbaidžānā un Armēnijā. "Gruzijā viņš diezgan asi izteicās par Krieviju, ka tai būtu jāievēro Sarkozī un Medvedeva vienošanās 2008.gadā, ka Krievija turpina rīkoties agresīvi, lai neteiktu imperiālistiski Dienvidkaukāza reģionā. Daļēji tas saskan arī ar gaidāmajām vēlēšanām Francijā nākamajā gadā," sacīja politologs.
Viņš uzskata, ka Krievija atdeva parādu Francijai, proti, "ziniet arī mums tuvojas vēlēšanas, arī mums šie jautājumi ir aktuāli, arī mēs varam atrast skabargu arī jūsu dārziņā".
Sprūds piebilda, ka jāņem vērā arī tas, ka Krievijai nepilsoņu jautājums ir bijis aktuāls pēdējo 20 gadu laikā. Protams, nevarot to nesaistīt arī ar Latvijas vēlēšanu rezultātiem un "Saskaņas centra" atstāšanu ārpus koalīcijas.
Kā ziņots, Krievija aicina uz Latviju un Igauniju izdarīt starptautisku spiedienu nepilsoņu jautājumā, pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos Konstantīns Dolgovs pirmdien Parīzē tikās ar savu kolēģi Francijas Ārlietu ministrijā Fransuā Zimerajemu un Francijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieku Nikolā de Rivjēru.
Amatpersonu sarunās apspriesta virkne humānu un cilvēktiesību problēmu, kā arī "Krievijas puse norādījusi uz nepieciešamību pastiprināt starptautisko spiedienu uz Latviju un Igauniju ar mērķi aizsargāt šo valstu krievvalodīgo kopienu un likvidēt bezpavalstniecības problēmu", teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.