Viņu aizrauj sakarības, vecomāti Tatjanu viņš šorīt izjautājis — kāpēc tieši rudenī lapas kokiem birst, kāpēc jāmainās gadalaikiem. Taču viņš vēl nav ne dienu mācījies kā citi bērni bērnudārzā. Puisēns ir ratiņkrēslā. Vai Artūrs iegūs izglītību — ir viņa mammas Helēnas Plāmas rokās, pagaidām ne valsts, ne pašvaldība palīgā nav nākusi. "Artūram ir gudra galva, viņa nākotne ir izglītībā. Viņš taču būs vajadzīgs valstij kā izglītots speciālists, nevis pabalstu ņēmējs," saka H.Plāma. Viņa par to pēdējos gadus centusies pārliecināt valsts un pašvaldības iestādes. Tagad mamma strādā divos darbos Rīgā apsardzē, lai sakrātu naudu pašu dzīvesvietai, un Artūrs varētu apmeklēt, visticamāk, specializēto bērnudārzu. Cesvainē laukos dzīvojošo dēlu viņa redz reizi mēnesī, par viņu rūpējas vecāmāte un mammas abi krietni vecākie bērni Edgars (18) un Mārīte (15) un audžudēls Aleksejs (17). Latvijas likumi paredz — Artūram jau tagad būtu jāmācās pirmsskolas izglītības iestādē, un izglītība ir jānodrošina pašvaldībai pēc iespējas tuvu dzīvesvietai. H.Plāma jau pirms diviem gadiem vērsās Cesvaines pašvaldībā, lūdzot iespēju apmeklēt bērnudārzu. Pašvaldība to nevarēja nodrošināt, un kā tuvāko piedāvāja specializēto bērnudārzu _Bitīte _Valmierā, 120 kilometru tālu. Artūra mamma pēc palīdzības vērsās arī valsts iestādēs — Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), Labklājības ministrijā (LM), Bērnu un ģimenes lietu ministrijā (BĢLM), bet sekoja atbildes — par bērna izglītību jārūpējas pašvaldībai. Ja pašvaldība nespēj nodrošināt izglītību — valsts palīgā nenāks.Cilvēki palīdzēja H.Plāmas ģimene pirms desmit gadiem pārcēlās uz Cesvaini, jo Rīgā māju denacionalizēja. Pasaulē nāca Artūrs. Pirmās veselības problēmas zēnam parādījās, nesasniedzot gada vecumu, viņš nespēja pat galvu noturēt. "Artūram ir nepamatota gēnu mutācija. Slimības saasinājumu varēja izraisīt pote pret hepatītu B," piebilst Artūra mamma. Ārsti Rīgā uzstādīja diagnozi — spinālā muskuļu atrofija, kas nozīmē, ka atrofējas muskulatūra ķermenim, muskuļi pāraug saistaudos, kas savelk locītavas, ja ar bērnu nestrādā. Ārsti mudinājuši no mazuļa atteikties. Artūra mamma ir cīnītāja. Viņa centās sameklēt visu iespējamo literatūru par diagnozi, pati sameklēja zinošākos ārstus. "Preses namā no pirmā līdz pēdējam stāvam izgāju visas redakcijas, man neatteica tikai viena redakcija — Vakara ziņas," atceras H.Plāma. Pēc publikācijas atsaucies Andris Lasmanis, kurš apmaksājis trīs rehabilitācijas kursus. Zēnam rehabilitāciju valsts apmaksā tikai reizi pusotrā gadā. "Tas ir daudz par maz. Artūram vienīgās zāles ir rehabilitācija," saka H.Plāma. 18 dienu rehabilitācija šobrīd maksā ap 1200 latu (kopā ar pavadoni). Pēc rehabilitācijas kursiem Artūrs kļuvis daudz aktīvāks, jau spēj pats apgriezties no sāna uz sānu, mēģina pacelt kājas, rokas ceļ augstāk par krūtīm.Laimīgs, jo nejūtas citāds_Diena _ar Artūru iepazinās Vaivaru rehabilitācijas centrā. Pieklauvējot, atskan Artūra sauciens "Kto tam, kto tam!", vecais joks par pastnieku Pečkinu no multfilmas. Trauslais zēns istabiņā skatās animācijas filmu Ledus laikmets. "Šī ir piecpadsmitā reize," viņš saskaita. Tuvojoties karstākajiem filmas mirkļiem, zēna gaišā seja un sīkās rokas dzīvo līdzi, "Tūlīt būs!" "Artūrs ir ļoti laimīgs bērns, viņam neviens nav licis justies ne ar ko citādākam," saka Artūra mamma. Kā viņam Vaivaros patīk? "Te ir burbuļvanna... Mmm, un te dod saldo," smaida puisēns. Vecmāmiņa Tatjana klusītēm piebilst — patiesībā jau rehabilitācija zēnam ir ļoti sāpīga, bet Artūrs neesot bailīgs. Pārsvarā dienas Cesvainē puisēns vada četrās sienās. Māja ir veca guļbūve, apkurināma ar malku. Ģimene vērsās pašvaldībā ar lūgumu pēc atbilstošākas dzīvesvietas, taču dome atbildēja — trūkst dzīvojamā fonda. Šogad H.Plāma atrada dzīvokli Jelgavā, jo tur ir specializētais bērnudārzs. Nesen atklājās problēmas ar kredītu bankā, ģimenei trūkst naudas.Valstij būtu jāpalīdz "Viss ir atkarīgs tikai no Cesvaines pašvaldības, jo bērns varētu apmeklēt parasto bērnudārzu, kurā vēlams būtu licenzēt speciālās izglītības programmu," saka Mudīte Reigase, IZM Speciālās izglītības centra direktora vietniece. Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ieva Vikmane norāda: "Pašvaldības pienākums ir nodrošināt skolas pieejamību arī bērnam ar kustību traucējumiem." Cesvaines pašvaldības vadītājs Vilnis Špats saka — Cesvaines bērnudārzā nav speciāli apmācītu cilvēku darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām. "Ja mums ir viens tāds bērns, vai mums ir jāmeklē darbinieks un viss jāpielāgo. Mēs esam maza pašvaldība, trūkst naudas," viņš taisnojas. LM Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Inta Vanovska saka — izglītības jautājumu risināšana nav LM kompetence, bet ANO konvencijas par Invalīdu tiesībām kontekstā varētu "šo jautājumu par izglītību pacelt darba grupā". "Latvijā tu jūties laimīgs vai nelaimīgs atkarībā no tā, kur tu esi piedzimis — bagātā vai trūcīgā pašvaldībā. Šiem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts no valsts, lai būtu vidēja vienlīdzība," saka Gunta Anča, Sustento valdes priekšsēdētāja. Viņa pieļauj — Artūra gadījumā, iespējams, būtu noderīga asistenta (kas vestu viņu uz bērnudārzu un tur viņam palīdzētu) institūcijas ieviešana, kas bija paredzēta no nākamā gada, taču valsts ar naudu to neatbalstīja. "Artūrs nevarēs būt krāvējs, bet varbūt būs mūsu premjers, ja viņam tiks dota iespēja mācīties," piebilst G.Anča. Iespējams, Artūram viss izdosies. Viņa mamma _Dienai _pirms pāris dienām zvanīja — esot atradusi ģimenei Rīgā īrējamu dzīvokli, taču, cik ilgi tur varēs dzīvot, laiks rādīs. V.Špats Dienu informēja — iespējams, pašvaldība piešķirs ģimenei nelielu pabalstu, lai tā varētu pārcelties uz Rīgu.
(precizēts bankas konts pielikumā)