“Ir cilvēki, kas atbrauc no Latvijas meklēt darbu šeit un vēstniecībai ir jāpalīdz nogādāt viņus atpakaļ. Gribētu pasargāt cilvēkus un brīdināt, ka darbu atrast ir ļoti grūti,” stāstīja vēstniecības pārstāve Jeļena Lobzova. Viņa neatklāja, cik šādu gadījumu ir bijis, taču “pietiekami daudz, lai mums būtu bažas”. Uz ielas Īrijā esot palikt daudz dārgāk nekā Rīgā. Viņa ieteica, ka būtu vēlams jau Latvijā parakstīt līgumu, jo pretējā gadījumā darba meklētājam nepienāksies nekādas garantijas.
Šobrīd Īrijā ik mēnesi strādāt ierodas mazāk par simts cilvēkiem. 2005.gadā tie bija līdz pat 900 cilvēku mēnesī.
Vēstniecības rīcībā nav datu par latviešu skaitu, kuru skārusi ekonomiskā krīze un, iespējams, darba zaudējums. Taču vēstniecībā prognozē, ka bez darba palikušie atpakaļ uz Latviju nebrauks. “Tuvākā perspetīvā, domāju, ka cilvēki nogaidīs, kas notiks ar ekonomisko krīzi,” komentēja J.Lobzova.
Bezdarbs Īrijā šā gada janvārī palielinājās līdz 9,2%, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā, vēsta LETA. Kā liecina Īrijas Statistikas biroja apkopotā informācija, bezdarbnieku pabalstam pieteikušos cilvēku skaits Īrijā janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 36 498 un sasniedza 327 861.
Jau četrus gadus Dublinā dzīvo un strādā Aiga, kas Dienai pastāstīja, ka pati ekonomisko krīzi vēl personīgi neizjūt. Viņa mērķtiecīgi kāpjot pa karjeras kāpnēm un jūt, ka darba devējs viņu novērtē. Vienīgi, bailes piemetoties, vakarā skatoties televizoru, kur stāsta, ka bezdarbs pieaug, lielie ārvalstu investori Īriju vairs neuzskata par pievilcīgu zemi, parlamenta deputāti plēšas, bet opozīcija lejupslīdē vaino pozīciju, viņa raksta e-pasta vēstulē Dienai. Tai pat laikā viņa norāda, ka daudzām precēm veikalā cenas ir kritušās un kā patērētājam viņai nebūtu par ko sūdzēties.
Aiga dzirdējusi par vairākiem latviešiem, kuri darbu ir zaudējuši, tomēr nav dzirdējusi to, ka tādēļ, kāds brauktu atpakaļ uz Latviju. Tie, ka Īrijā strādājuši vismaz divus gadus, var pieteikties gan bezdarbnieka pabalstam, gan citai sociālai palīdzībai, piemēram, īres apmaksai. Cilvēki jau šiet ir iedzīvojušies, un, pieļauju, ka jūtas daudz drošāk šeit, nekā Latvijā, uzskata Aiga.
Vēstniecībā lēš, ka Īrijā šobrīd dzīvo un strādā 28 tūkstoši Latvijas valstij piederīgo.
(precizēta pēdējā rindkopa)