Premjera sarunas ar Jauno laiku par ienākšanu koalīcijā būs izšķirošas

Jaunais laiks (JL) sarunās ir noraidījis iespēju pievienoties šai valdībai, jo netic tās spējai atgūt sabiedrības uzticību. Nekas neliecinot, ka tagadējās varas partijas ir gatavas mainīties un īstenot godīgāku un saprotamāku politiku, kā arī izprast situāciju valstī. Tā savu nostāju jau pirms šīs tikšanās skaidroja JL vadība, kas vēlas jaunas valdības veidošanu. Turpmākajos notikumos daudz ko izšķirs tieši Jaunais laiks. Vairāk nekā divu stundu ilgajā partiju pārstāvju sarunā ar Valsts prezidentu esot bijuši divi plāni — aptuveni 45 minūtes premjers I.Godmanis iepazīstinājis ar ekonomiskās situācijas stimulēšanas plānu, bet otrs plāns esot opozīcijas aicinājums atlaist Saeimu. Tā tikšanos raksturoja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, izsakot šaubas par spēju pārliecināt kādu no opozīcijas partijām iesaistīties esošajā koalīcijā. Viņaprāt, šiem cilvēkiem esot iespēja ceturtdien balsot par Tautas partijas rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz Saeimas iespējas pašai sevi atlaist. Zināms, ka tos bez LPP/LC deputātiem varētu atbalstīt arī divi ZZS deputāti no partijas Latvijai un Ventspilij. Premjera partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka I.Godmanis vēl nav sācis sarunas ar opozīciju un pastāv iespēja to gaitā pārliecināt JL, ka šī ir īpaša situācija. Tajā valdība nevarot atļauties demisionēt, lai izpildītu visus svarīgos uzdevumus, un katram ir jādomā par valsts interesēm, sacīja A.Šlesers, atstāstot prezidenta teikto. V.Zatlers atzina, ka partijas ir gatavas īstenot pārējos viņa nosauktos uzdevumus, taču bez rezultātiem ir beigušās sarunas, kāda būs jaunā valdība. Viņš jau 14.?janvārī ir norādījis uz nepieciešamību paplašināt koalīciju, bet vēl nekas neesot izdarīts. Uz jautājumiem, kas notiks, ja partijas nespēs vienoties, prezidents neatbildēja, taču atgādināja, ka viņa nosauktais termiņš ir 31.marts. Var paredzēt — ja mēģinājumi izveidot plašāku koalīciju beidzas bez rezultātiem un spriedze starp koalīciju un opozīciju palielinās, prezidentam var nākties rosināt pirmstermiņa vēlēšanas. Plašāku ieskatu sarunas gaitā žurnālistiem sniedza satiksmes ministrs A.Šlesers, paskaidrojot, ka valdības demisija nav iespējama gan lielā darba apjoma dēļ, gan tāpēc, ka ir sācies pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laiks. Viņaprāt, opozīcijas partijām varot rasties vēlme atriebties koalīcijas partijām. "Ir smags laiks, un valdība nevar parastajā režīmā demisionēt, jo tad opozīcija izdarīs visu, lai pēc iespējas ilgāk stādītu jaunu valdību," norādīja A.Šlesers. Tas nozīmē netradicionālu situāciju — esošā valdība strādā, bet vienlaikus premjers runā ar opozīcijas spēkiem par pievienošanos tai. No A.Šlesera stāstītā izrietēja, ka prezidents ir arī norādījis uz visu labējo partiju atbildību par situāciju valstī, jo JL ir gan bijis pie varas, gan arī atraidījis piedāvājumu tajā būt pēc I.Godmaņa nominēšanas. Paplašinātajai valdībai tikšot rakstīta jauna valdības deklarācija un rīcības plāns, kuru veidošanā varēšot piedalīties arī potenciālie partneri. JL viena no vēlmēm ir nomainīt vairākus ministrus, kuru vidū ir arī satiksmes ministrs A.Šlesers, kurš mierīgi teica, — ja kāds zinot cilvēku, kas varētu profesionālāk vadīt nozari, esot visas iespējas premjeram I.Godmanim piedāvāt šo kandidātu. Taču A. Šlesers vēloties atgādināt, ka viņa vadītā nozare ir viena no tām, kas nodrošinot kopprodukta pieaugumu. A.Šlesers nevarēja vēl atbildēt, vai kandidēs Rīgas domes vēlēšanās, bet jaunās situācijas kontekstā viņam šķiet, ka I. Godmanim kā premjeram ir vajadzīgs partijas atbalsts un otra līdzpriekšsēdētāja klātbūtne valdībā varētu būt svarīga. Arī ZZS negatavojas atsaukt Mārtiņu Rozi no zemkopības ministra amata, kas ir vēl viena opozīcijas vēlme. Vienīgi Tautas partija nav izrādījusi pretestību iespējai nomainīt savu finanšu ministru Ati Slakteri, ko arī vēlas opozīcija.