"Šī tiešām ir bezprecedenta situācija – tādi precedenti nav bijuši, ka deputāti būtu tik klaji pārkāpuši savu zvērestu. Līdz ar to, protams, šī situācija ir jāvērtē. Pirmām kārtām tas jādara pašai Saeimai un jāizskata, kādi ir juridiskie mehānismi, kā pret šādiem deputātiem vērsties, jo pagaidām tādu mehānismu nav," viņš teica.
Premjers uzsvēra, ka pirmām kārtām tas būs darbs juristiem – izvērtēt iespējamos juridiskos mehānismus, lai zvēresta laušanai būtu arī kādas juridiskas konsekvences.
Savukārt Valsts prezidents uz jautājumu, vai būtu jāsoda deputāti par zvēresta pārkāpšanu, atbildēja, ka problēma ir pašreizējā juridiskajā regulējumā, jo sodīt var tikai uz likumīga pamata.
"Ne par velti mandātu un ētikas komisija šo jautājumu skatīja – tā ir pašreizējās juridiskās bāzes pieeja. Saeimas rokās ir šo bāzi mainīt," viņš atzina.
"Bet tas nemaina manu nostāju par valodu – tā ir skaidra un viennozīmīga, un es jau to esmu paudis. Kā Saeima rīkosies, tas ir viņu rokās," piebilda prezidents.
Jau vēstīts, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam (Saskaņas centrs) saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpšanu, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Tas ir smagākais no Saeimas Kārtības rullī paredzētajiem sodiem par šādu pārkāpumu. Par to nobalsoja četri no klātesošajiem komisijas locekļiem, taču komisijas vadītājs Kabanova frakcijas biedrs Vitālijs Orlovs balsojumā nepiedalījās.