Par šī jautājuma tālāku risināšanu interesi turpina izrādīt arī vairāku valstu valdības, tajā skaitā ASV, Dienai apliecināja ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) preses sekretāte Una Pušpūra. Ebreju īpašumu tēma skarta arī ministra un ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona savstarpējās sarunās un par to informēts arī premjers I.Godmanis.
Ministru prezidenta birojs interesi no ASV puses gan nemin kā iemeslu darba grupas veidošanai, bet rīcību skaidro ar Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas (WJRO) izteikto vēlmi. "Pie premjera vairākkārt vērsās WJRO aicinot risināt šo jautājumu. Šīs organizācija izpratnē jautājums nav noņemts no darba kārtības," sacīja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.
WJRO līdzpriekšsēdētājs Stīvens Švāgers aprīļa mēnesī ministru prezidentam adresētajā vēstulē atgādina, ka 2006.gadā likumprojektu par 31,96 miljonu latu izmaksu un vairāku īpašumu atdošanu ebreju kopienai atbalstījusi Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un toreizējā valdība. "Tādēļ mēs lūdzam pēc iespējas ātrāk izveidot darba grupu, lai tiktu galā ar konfiscētajiem ebreju īpašumiem. Darba grupā jāpiedalās augstām valdības amatpersonām, kā arī ebreju kopienas pārstāvjiem pēc vienlīdzības principa," rakstīts vēstulē. Pēc WJRO domām darba grupas izveide būtu nozīmīgs solis jautājuma atrisināšanā.
Neraugoties uz to, ka Tieslietu ministrija (TM) iepriekš norādījusi, ka darba grupas izveide nav lietderīga, jo pašreizējā likumdošana jau nosaka kārtību, kā reliģiskās organizācijas var atgūt savus īpašumus, I.Gormanis nesen izdevis atkārtotu rīkojumu, lai izveidotu darba grupu. "Ir jāizvērtē WJRO priekšlikumi," atkārtota rīkojuma izdošanu skaidro E.Vaikulis. Pēc premjera domām darba grupai, pirmkārt, jātiek skaidrībā, vai no likumiskā viedokļa vispār ir iespējama šādu kompensāciju piešķiršana ebreju kopienai un, otrkārt, kā tā ir realizējama.
TM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte prognozē, ka grupas sastāvs tiks apstiprināts pirmdien. Zināms, ka tajā būs pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, premjera biroja, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un TM.
Diena jau rakstīja, ka Saeimas noraidītais likumprojekts paredzēja Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām sniegt materiālu atbalstu vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai, kas ebreju kopienai radušās holokausta un padomju okupācijas režīma darbības dēļ. Saskaņā ar likumprojektu ebreju kopienai bija paredzēts desmit gadu laikā piešķirt 31,96 miljonus latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Turklāt bez atlīdzības ebreju kopienai tiktu nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.