Premjers pārbauda Uzņēmuma reģistra rīcību tranzītbiznesa karā

Vai premjers atklāti nostājas Vienotības sponsoru Stepanova un Berķa interesēs?

Tiesiskums un Taisnīgums- lūk kas trūkst oligarhu un to līdzskrējēju bandai. Ja Ventspils basketbolists, izmantodams administratīvos resursus ir no Latvijas izpumpējis 1 miljardu latu, tad tautai par to viņam vajadzētu kājas bučot? Vai par to, ka cenšoties izvairīties no soda saņemšanas, viņš čupām uzpērk deputātus un tiesnešus, viņu vajadzētu apbalvot ar Trīszvaigžņu ordeni? Bauru un vergu cilts....

Ikvienā kolektīvā gaisotni gandē cilvēki, kuri sūdzas un aprunā citus un par savu neizdarīto vaino kolēģus, kuri tiem traucējuši strādāt vai labi mācīties. Sevišķi riebīgi izskatās, ja visi kopā kaut ko sastrādājuši, bet, kad pieķerti, sāk stāstīt, ka tie jau citi, ne es. Šādi cilvēki tiek uztverti kā sekli un maziski. Lai neieslīgtu abstrakcijās, ņemsim par piemēru premjerministra Valda Dombrovska vēstījumu sabiedrībai neatkarības atjaunošanas svētkos. To grūti vērtēt citādi kā kārtējo denunciāciju. Kārtējā sūdzēšanās par sliktajiem, kas traucē dejot. Pat valsts svētkos premjers nekaunas lietot priekšvēlēšanu retoriku un izteikt pārmetumus kolēģiem. "Šobrīd esošā politiskā elite visai spilgti demonstrē Latvijas nākotnei bīstamu attīstības modeli..." spriedelē Dombrovskis. Nekavējoties gribas skaļi iesaukties – vai tad pats nepiederi pie politiskās elites? Pats būdams šajā elitē līdz ausīm, premjers atļaujas ar pirkstu bakstīt uz citiem. Kurš no viņa paša pārstāvētā priekšvēlēšanu bloka Vienotība līderiem nav pie sabiedrības krējuma piederīgs jau gadu gadiem? Taču Dombrovskim un viņa nekritiskajiem apjūsmotājiem tas nešķiet svarīgi. Jo, viņaprāt, sliktie vienmēr ir kādi citi. Nupat kļuvis zināms, ka a/s Rīgas centrāltirgus slēgs līgumu ar SIA Sabiedrisko attiecību centrs par dokumentālās filmas uzņemšanu, šim nolūkam tērējot 45 000 latu. Sabiedrisko attiecību centra līdzīpašniece ir aktīva Jaunā laika Rīgas domes deputāta Olafa Pulka sieva. Var tikai iedomāties, kādu troksni saceltu šis pats Pulks, ja līdzīgā konkursā uzvarētu uzņēmums, kura līdzīpašnieks būtu, teiksim, Šlesera sekretāres brālēns. Vēl kliedzošāks piemērs ir pa partijām "klīstošā holandieša" Ģirta Valda Kristovska bīdīšana aplinkus ceļā par tieslietu ministra funkciju pildītāju. Dombrovskis un viņa partija valdības pirmajā gadā varēja justies īpaši komfortabli, jo faktiski ne par ko neatbildēja. Visu laiku pa rokai bija peramie zēni, kurus uzdot par vainīgajiem par pašu nepadarīto. "Viņi jau nevar normāli strādāt, jo oranžie visu laiku met sprunguļus riteņos," visu gadu nenogurstoši fonā dūca jaunlaicēnu piedziedātāju koris. Kad Tautas partija no valdības aizgāja, bija jāatrod aizvietotājs peramo zēnu lomai. Tagad strādāt jau traucējot ZZS. Tiek izmantota ļoti neglīta taktika. Zinot, ka pašreizējos apstākļos jaunas valdības izveidošana praktiski nav iespējama, Vienotības līderi atļaujas uzvesties īpaši nekaunīgi, lejot dubļus gan uz saviem partneriem koalīcijā, gan uz opozicionāriem, kuri labticīgi solījušies atbalstīt viņu vadīto valdību. Dombrovskis 5. maijā, uzstājoties LNT raidījumā 900 sekundes, klāstīja, ka Lembergs, Šķēle un Šlesers ar masīvām priekšvēlēšanu kampaņām atkal centīšoties vēlētajiem skalot smadzenes, lai sasniegtu savus mērķus. Atbilstoši Dombrovska priekšstatiem par patiesu demokrātiju smadzenes drīkst skalot vienīgi Vienotības atbalstītāji, jo tikai Vienotībai ir tiesības sasniegt savus mērķus. Tas ir, būt pie varas. Var rasties pamatots jautājums, kā gan var cerēt uzvarēt vēlēšanās, uzsvaru liekot uz nemitīgu gānīšanos un politisko konkurentu nomelnošanu. Atbildi uz šo jautājumu sniedz portāla TVNET/Snapshots aptauja, kura atklāj, ka latviešu raksturīgākās īpašības ir skaudība un nenovīdība. Protams, var apšaubīt līdzīgu aptauju korektumu, tomēr nav dūmu bez uguns. Minētās īpašības kā raksturīgākās nosaukuši 27% no 900 aptaujātajiem. Uz šādu socioloģisko aptauju bāzes tiek veidotas priekšvēlēšanu polittehnoloģiskās konstrukcijas. Ekspluatēt sabiedrībā valdošo nenovīdību tātad ir stratēģiski izdevīgi, ja vien nav svarīgi, kādiem līdzekļiem tiek sasniegts izvirzītais mērķis. Kas var būt vienkāršāk kā iedvest dzīves nogurdinātam cilvēkam, ka visās viņa likstās vainīgs ļaunais oligarhs. Oligarhs vainīgs, ka kurpei papēdis nomīts, oligarhs vainīgs, ka darbā neņem, oligarhs vainīgs, ka skapī nav ko mugurā vilkt. Protams, tik primitīvi jau tas netiek teikts. Asociatīvā ķēde ir daudz garāka. Šeit mēs vidusdaļu izlaižam un parādām vienīgi šīs ķēdes gala posmus. Vēsturiski šādu stratēģiju ļoti efektīvi izmantoja boļševiki. Sarkano tradīcijas Latvijā diemžēl vienmēr ir bijušas dziļas. Visticamāk, aptaujā noskaidroto rakstura īpašību dēļ. Šīs boļševiku tradīcijas sekmīgi cenšas pārmantot Vienotības ideologi. Katra stratēģija liecina par tā lietotāju. Kas ir pārliecināts par saviem padarītajiem darbiem, cenšas uzsvērt savus darbus. Kas lepojas ar gudrību, tas cenšas spīdēt ar intelektu. Kam nav ar ko lepoties, tas nomelno citus. Ja Vienotība ir izvēlējusies šādu mazisku stratēģiju un viens no tās līderiem pat valsts svētkos nevar iztikt bez savu kolēģu apsaukāšanas, tad šo darboņu morāle ir iepuvusi.

Te viss darās tikai par un ap Lembergu... rodas sajūta, ka pilnīgi visas netīrās lietas ir saistītas ar viņa vārdu.

Vai tad premjeram nav jāpārbauda pats un savs JL?