Balstoties uz piektdien plānotajām diskusijām, premjers izteicis arī cerību nonākt pie turpmāk veicamo darbu sarakstu, kuri ir izšķiroši svarīgi, lai savlaicīgi sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai Saeimā valsts budžetu 2010.gadam. Likums paredz, ka budžeta projektam Saeimā jānonāk 1.oktobrī.
„Uzskatu, ka mums ir nepieciešams vienoties arī par 2010.gada budžeta un vidēja termiņa prioritātēm, kas kalpotu kā siets turpmākai funkciju izvērtēšanai, tostarp lemjot par funkciju īstenošanas intensitāti. Esmu vairākas reizes uzsvēris, ka manas prioritātes ir sociālā spilvena nodrošināšana maznodrošinātajiem un bez darba palikušajiem, kā arī aktīvs darbs pie ekonomikas sildīšanas, nolūkā radīt jaunas darba vietas un veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm.”
V.Dombrovskis šo piektdien plānotās sēdes laikā piedāvā izskatīt arī jau paveikto – kopīgās un atšķirīgās pozīcijas, kas atklājas pēc visu valsts īstenoto funkciju novērtēšanas, kuru veikuši gan sadarbības partneri, gan Finanšu ministrija, kā arī uzklausīt informāciju no Finanšu ministrijas par situāciju pēc sarunām ar ministrijām par tām piedāvāto bāzes izdevumu apjomu 2010.gadam.
Premjers skaidro, ka 2004.gada valsts budžeta projekta „bāzes izdevumu” aprēķināšanas pamatforma vizuāli nav kardināli atšķirīga no aprēķina formāta 2010.gada valsts budžeta projekta „bāzes izdevumu” noteikšanai, tomēr veco aprēķina modeli nav iespējams piemērot, jo laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam ir notikušas izmaiņas veicamajās funkcijās un politikās.
Kā būtiskākais iemesls šādam apgalvojumam tiek minēti dažādi normatīvie akti, kas noteikuši izmaiņas pensijās, pabalstos, atlīdzībā. Tā piemēram, plānojot "bāzes izdevumus" 2004.gadam, pedagogu darba alga par likmi bija 90 lati mēnesī. Tāpat saskaņā ar Likumu par tiesu varu ar 2003. gadu tika uzsākta pakāpeniska tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana, piesaistot to strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai ar noteiktu koeficientu.
Tāpat, uzsākot darbu pie 2004.gada valsts budžeta „bāzes izdevumu” sagatavošanas, vēl tika plānoti vairāki speciālie budžeti, kas budžeta projektā tika iekļauti pamatbudžetos.
2004.gadā daudz mazākā apjomā tika plānoti izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.08. plānotais pārdalāmais finansējums bija tikai 30,8 milj. latu apmērā. Būtiski mazāks finansējums tika plānots iemaksām EK budžetā – 49,9 milj. latu (2010.gadā – 140 milj. latu), valsts parāda vadībai – 54 milj. latu (2010.gadā – 316,0 milj. latu).
Iestājoties Eiropas Savienībā, būtiski palielinājās nepieciešamo līdzekļu apjoms saistībā ar dažādo regulu prasību nodrošināšanu (tika izveidotas jaunas institūcijas un struktūrvienības). Arī iestāšanās NATO uzlika jaunus pienākumus un izdevumus noteikto prasību nodrošināšanai. kā arī pāreja uz profesionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Bez tam, laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam mainījušies elektrības, gāzes, degvielas, apkures tarifi, nomas maksas, transporta pakalpojumu cenas utt., kas arī būtu jāņem vērā pie salīdzinājuma, vēstulē ar aicinājumu piektdien uz diskusiju sociālajiem partneriem noradījis premjers.