Premjers norādīja, ka nesakrīt skaitļi par kopējo nozares finansējuma samazinājumu, kas iepriekš tika uzrādīts kā 89,9 milj. latu. Veselības ministrijas iesniegtajā tabulā norādīts, ka kopējais samazinājums ir 80, 2 milj. latu. Tas sastāda tikai 13,8%, nevis 20% un vairāk, no 2009.gada budžeta izdevumiem pirms samazinājuma (578,711 milj. latu).
Vienlaikus ministrijas datos norādīts, ka samazinājums sabiedrības veselības veicināšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai ir 81,62 milj. latu, kas pārsniedz kopējo samazinājuma summu nozarei. Savukārt kvalitātes atbilstības un ekonomiskajam novērtējumam, tirgus uzraudzībai pat pēc samazinājuma 2.pusgadā ir paredzēts ap 6,3 milj. latu.
Pēc B.Rozentāles iesniegtajiem datiem vidējās darba algas samazinājums, salīdzinot ar 2008.gadu, ir no 372 uz 294 latiem, kas sastāda 48,98 miljonus latu. Pie šāda aprēķina atlikušais samazinājums, kas attiecas arī uz veselības aprūpes nodrošināšanu, veselības budžetā ir tikai 30 milj. latu. Šādi secinājumi izriet no ministrijas iesniegtajiem materiāliem, kas ar premjera starpniecību tika nodoti arī lielo pilsētu vadītājiem.
Sarunā piedalījās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktore Renāte Pupele, kura sniedza pārskatu par vienotā valsts dienesta veidošanas gaitu un mērķiem.
R.Pupele apliecināja, ka NMP nedraud līdzekļu izsīkums un nav pamata bažām, ka gada beigās tam vairs nebūs vairs finansējuma. NMP dienesta vadītāja uzsvēra, ka valsts līmenī centralizētas ātrās palīdzības veidošanas pamatmērķis ir koordinācija, lai pacients nonāktu ārstēšanai atbilstoša līmeņa slimnīcā. Tādēļ katrā reģionā strādās arī reanimācijas brigāde, lai pacientu bez dzīvības apdraudējuma varētu nogādāt tajā slimnīcā, kur tam tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība. Tāpat 1.septembrī būšot zināms hospitalizācijas plāns, kurā tiks ietvertas tā slimnīcas, kas turpinās darbu un ar kurām sadarbosies NMP brigādes. No Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem izskanēja arī principiālas iebildes pret centralizētu neatliekamās palīdzības veidošanu.
Ministru prezidents lielo pilsētu vadītājiem apstiprināja, ka jautājums par veselības aprūpes finansējumu ir neatliekams, un tādēļ tas tiks izskatīts jau nākamajā nedēļā. Pirmdien pēc koalīcijas partneru lūguma veselības ministrei koalīcijas sadarbības padomē jāsniedz skaidrojums par neadekvāto finansējuma samazinājumu slimnīcām, kā arī jāpiedāvā risinājums finansējuma pārdalei, lai tās slimnīcas, kuras paredzētas māsterplānā, varētu turpināt darbu un nenonāktu līdz maksātnespējai.
LLPA pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka veselības aprūpes strukturālās reformas stingri jābalsta uz Māsterplānu, kas nozīmē reģionālo slimnīcu saglabāšanu un stiprināšanu, neveidojot jaunas apvienības, kurām nav sasaites ar reģionālo slimnīcu.
Šīsdienas sarunā piedalījās Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Rihards Eigims (LSDSP), Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Guntis Blumbergs (SC), Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis (TP), Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (LPP/LC), Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietniece investīciju jautājumos K.Krasovska, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors J.Kalviņš, Valmieras pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītāja Z.Iļķēna.