Kad Franklins D.Rūzvelts 1933.gada martā uzstājās ar inaugurācijas runu, Amerikas Savienotās Valstis bija pārņēmusi ekonomiskā krīze. Šajā runā viņš pateica neaizmirstamus vārdus, kuri ir aktuāli arī šodienas situācijā: "Vienīgais, no kā jābaidās, ir pašas bailes."
Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas stāvokli, Eiropas pilsoņu bailes ir pilnībā saprotamas, jo viņi saskaras ar iespēju zaudēt darbu vai mājokli un nepieciešamību radikāli mainīt ierasto dzīvesveidu. Tomēr bailes ir iracionāla sajūta, kas, gūstot virsroku, var mums likt izšķirties par labu neloģiskām izvēlēm un lēmumiem, tādējādi izraisot un aizvien paātrinot lejupslīdi.
Pašreiz ir nepieciešama stipra politiskā vadība, kas var pieņemt arī skarbus un nepopulārus lēmumus. Eiropas politiskajiem līderiem ir jāmēģina atjaunot uzticību un nepadoties kārdinājumam iesaistīties populistiskā retorikā, kas uz īsu brīdi var nomierināt vēlētājus, tomēr nav ilgtermiņā dzīvotspējīgs risinājums.
Pret individuālismu
Eiropas Savienības iekšējā tirgus izveides pabeigšana XX gadsimta 90.gadu sākumā, kad tika nostiprināta brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla aprite, bija milzīgs stimuls dalībvalstu ekonomikai. Pamatojoties uz atziņu, ka veselums ir lielāks par tā daļu summu, Eiropas vienotais tirgus pats par sevi ir ilgtspējīgu izaugsmi veicinošs faktors. Tieši vienotais tirgus Eiropas patērētājiem ir devis iespēju piekļūt plašam klāstam kvalitatīvu preču un pakalpojumu, kuru cenas nav uzskrūvētas importa nodokļu un nodevu dēļ.
Ja mēs tagad pieļausim protekcionistiskus pasākumus, kas negatīvi ietekmēs šo tirgu ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju (ja papildus 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm tajā ietver Šveici, Norvēģiju un Īslandi), mēs nodarīsim kaitējumu mūsu pašu pārticības pamatiem.
Eiropas Savienības iestādes — Komisija, Padome un Parlaments — ir īpaši atbildīgas par visas Kopienas un nevis atsevišķu nacionālo, reģionālo un nozaru interešu aizsardzību. Eiropas Komisijai kā līgumu ievērošanas nodrošinātājai ir aktīvi jāaizstāv iekšējā tirgus noteikumi un jāpieņem iedarbīgi pasākumi pret dalībvalstīm, kas pārkāpj šos noteikumus.
Pašreizējai Padomes prezidējošajai valstij Čehijai arī ir nozīmīga loma, un es atzinīgi vērtēju Ministru prezidenta M.Topolaneka apņēmību, aicinot 1.marta ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmē apspriest nesenos notikumus. Šajā Eiropadomes sanāksmē jāpanāk, ka atsevišķu dalībvalstu pieņemtie pasākumi ir savstarpēji saderīgi un nekādā veidā nepārkāpj iekšējā tirgus noteikumus.
Ja katra no 27 dalībvalstīm censtos darboties individuāli, tās nekur
tālu netiktu. Ja citas valstis uz to atbildētu, vadoties pēc principa
"acs pret aci, zobs pret zobu", šāds ekonomiskais nacionālisms
ilgtermiņā kaitētu Eiropas iekšējā tirgus radītājiem. Patiesībā mūsu
iekšējais tirgus ir cieši sasaistīts, tāpēc precēs, kas ražotas,
teiksim, Vācijā, var izmantot sastāvdaļas, piemēram, no Polijas un
Dānijas, un tās var tirgot, pieņemsim, Itālijā un Grieķijā. Runas,
piemēram, par "britu darbavietām britu darbiniekiem" vai "franču
mašīnām, ko ražo Francijā", ir pārāk vienkāršotas, un tādējādi netiek
ņemta vērā Eiropas ekonomikas sistēmas sarežģītība.
Nekaitēt pašiem sev
Eiropas Parlaments kā Eiropas Savienbas vienīgā tieši ievēlētā iestāde aktīvi aizstāvēs visas Kopienas un tās pilsoņu intereses. Mēs pretosimies jebkādiem protekcionistiskiem pasākumiem, kas kaitētu iekšējam tirgum un galu galā padarītu nabadzīgāku visu Eiropas Savienību salīdzinājumā ar mūsu konkurentiem visā pasaulē. Eiropas Parlaments kā likumdevēja iestāde vēlas, lai likumi tiktu ievēroti. Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums, kas nozīmē, ka gan lielas, gan vidējas, gan mazas dalībvalstis ir vienlīdzīgas likuma priekšā un ka neviena dalībvalsts nedrīkst neievērot likumus, kaitējot citām dalībvalstīm.
Šā gada 1.marta augstākā līmeņa sanāksme paver iespēju Eiropas Savienībai darīt zināmu visai pasaulei, ka ES un tās dalībvalstis negrasās patverties aiz protekcionistiskiem žogiem. Ja mēs ļausim bailēm un populismam mums uzspiest pieeju, kad katrs atbild pats par sevi, rezultātā zaudētāji būs visi. Mums jāpaliek uzticīgiem Eiropas solidaritātes pamatprincipam, lai mēs kopīgiem spēkiem varētu pārvarēt pašreizējās ekonomiskās grūtības.