Viena no lietām, ko visvairāk pirms gada Bērziņam pārmeta politikas dzīves vērotāji bija bažas par tā dēvēto oligarhu partiju politisko lobiju un ietekmi uz jaunievēlēto prezidentu. Tagad viens no asākajiem kritiķiem žurnālists Pauls Raudseps atzīst – šīs bažas nav piepildījušās. Lai gan joprojām nav skaidrs, ko Bērziņš, atrodoties prezidenta krēslā, vēlas panākt.
„Viņš ir darījis lietas, kuras bija krasā pretrunā ar to interesēm, kas viņu ievēlēja. Piemēram, viņš nāca no Zemnieku savienības un priekšvēlēšanu kampaņā pirms ārkārtas vēlēšanām viņš neielika pensiju indeksāciju Saeimas dienas kārtībā, kas bija nepārprotama daļa no ZZS priekšvēlēšanu kampaņas. (..) Tai pašā laikā man ir grūti pateikt, ka ir skaidra viņa pozitīvā programma, ko viņš tieši grib izdarīt,” norāda žurnāla Ir komentētājs. Tagad svarīgi saprast, kas būs prezidenta jaunievedumi. Līdz šim visvairāk Bērziņš runājis par Satversmes grozījumiem, kas atkal liek kļūt uzmanīgiem, jo spēles ar konstitūciju nav pieļaujamas, uzskata Raudseps.
No kultūras cilvēku puses kritika gan aizvien ir diezgan skarba. Prezidentam tiek pārmesta
pasivitāte, opīša tēls un nespēja skaidri formulēt savu viedokli. Tomēr tiek arī atzīts – kopumā Bērziņš savu tēlu uzlabojis, atsevišķos jautājumos nav baidījies paust atšķirīgu viedokli, lai gan joprojām tam pietrūkst autoritātes.
„Viņš ir patīkams, bet pūlī es viņu nepamanītu droši vien. (..) Drusku ne cepts, ne vārīts, ne zivs, ne gaļa. Un man liekas, ka prezidentam tomēr, tomēr vajadzētu būt tādam drusku redzamākam. Drusku izteiktākam,” atzīst dramaturģe Lelde Stumbre.
No protokola viedokļa gan Bērziņš ir krietni audzis un daudz blusu vairs nevar saskaitīt, atzīst etiķetes eksperte Aija Strautmane. Viņa norāda – manāms, ka prezidents daudz ar sevi strādājis, lai arī nav orators pēc dabas, runā drošāk un pārliecinošāk nekā sākumā. Etiķetes ievērošanas ziņā prezidentam varētu pārmest vien dažādas sirsnības izpausmes un joprojām jūtamo uztraukumu.
„Es nedomāju, ka tas ir slikti kā priekš valsts prezidenta. (..) Kad bija atbraucis Gruzijas prezidents, tas bija tāds, manuprāt, ļoti skaits žests, kas arī Bērziņa kungam ir raksturīgi, cik es esmu novērojusi, viņa paklanīšanās. Viņš spēj paklanīties tā, ka tiešām var redzēt, ka tas ir viens pieklājīgs puisītis. Tādā mīļā nozīmē, es domāju. Tāds uztraukums - tas varbūt būtu tas, kas būtu drusku jānoņem,” komentē etiķetes speciāliste.
Visi gan pamanījuši prezidenta viedokļu straujo maiņu, kas nu jau bijusi vērojama vairākos jautājumos. Dažādu jomu pārstāvji to vērtē dažādi, saredzot tajā gan amata uzlikto spiedienu, gan to, ka Bērziņš lēmumus pieņem pietiekami patstāvīgi un nebaidās nostāju mainīt, ja guvis jaunu informāciju. Tomēr piebilstot – jācer, ka šādas svaidīšanās būs mazāk.
Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis kā vienīgo mīnusu redz nepietiekamās valodu zināšanas, kas šajā amatā ir svarīgas. Tomēr kopumā prezidents izprot problēmas valstī, pats uzklausa cilvēkus reģionos un arī sarunās ar valdību un Saeimu jūtams viņa atbalsts sasāpējušu jautājumu risināšanā. „Drēbi viņš zina, lietu viņš zina, par to šaubu nav. Un tas varbūt ir prezidenta stiprā puse, ka viņš zina iekšpolitiku un šīs lietas, un es ceru, ka tas arī nesīs labumu uz valsts attīstību,” bilst Jaunsleinis.
Uzņēmēju viedoklis ir piesardzīgāks, tomēr arī skaļa kritika kameras priekšā neizskan. No tautsaimniecības viedokļa svarīgākais, lai prezidents strādā labā sazobē ar izpildvaru, rūpējoties par valstiski lielo mērķu īstenošanu. Piemēram, eiro ieviešanu, norāda Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. Šajā ziņā Bērziņam neko pārmest nevarot.
„Es domāju, ka starts ir labs, jo laiks ir ļoti pateicīgs šiem darbiem. Jo mūsu valsts ekonomika sāk attīstīties pozitīvā virzienā un ļoti labā tempā. Un prezidentam būtu kopā jādarbojas arī ar Ministru prezidentu, ar Ministru kabinetu, lai kopīgiem spēkiem virzītu visu ekonomisko domāšanu mūsu valstī tādā izaugsmes un attīstības virzienā,” uzsver Skauģis. Konkrētāku vērtējumu uzņēmējs pagaidām gan atturas dot, norādot, ka gads tam ir pārāk īss laika sprīdis. Viņaprāt, no valsts pirmās personas varētu cerēt uz lielāku publisku atbalstu vietējiem ražotājiem.
Lai gan Bērziņš sevi vienmēr pozicionējis kā tautsaimniecības atbalstītāju Prezidenta kanceleja viņa paveikto darbu sarakstā minējusi vien divas likumdošanas iniciatīvas šajā jomā, bet uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā – prioritāšu definējumu, Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistei izveidi, diskusiju organizēšanu Stratēģiskās attīstības komisijas darbības ietvaros, kā arī reģionālās vizītes. Prezidenta darba kārtība liecina, ka Bērziņš savā pirmajā darbības gadā nav apsteidzis savus priekštečus arī aktivitātes ziņā ne ienākošajās, ne izejošajās ārvalstu vizītēs.