Prezidente otrreizējai caurlūkošanai nosūta grozījumus Krimināllikumā

gada 29.jūnija Direktīvu, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.Vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim (Zaļo un zemnieku savienība) Valsts prezidente atklājusi, ka "Krimināllikuma 150. panta jaunā redakcijā ārpus likuma regulējuma paliek visi citi diskriminācijas aizliegumi kā, piemēram, diskriminācija dzimuma, valodas, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ".Prezidente arī minējusi, ka jaunajā likuma redakcijā vienā pantā "ir salikti divi pilnīgi atšķirīgi noziedzīgi nodarījumi, proti, nacionālā vai rasu naida kurināšana" un vienādas attieksmes jeb līdztiesības pārkāpšana."Tas savukārt," norāda Vīķe-Freiberga, "nopietni apgrūtinās konkrēto tiesību normu piemērošanu, jo Krimināllikuma 78. pantā noteikta kriminālatbildība par nacionālā, rasu vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, nevis par tiešu vai netiešu diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ," kā to prasa direktīvas ieviešana."Turklāt, izvērtējot gala rezultātā tapušo redakciju, jāsecina, ka turpmāk sodīt par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā, rasu vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu varēs vienīgi tad, ja līdztekus ir pārkāpts vienādas attieksmes princips. Jāšaubās, vai tiešām tāds ir bijis likumdevēja mērķis? Manuprāt, nacionālā, rasu vai etniskā naida izraisīšana ir sodāma neatkarīgi no tā, vai vienādas attieksmes princips šajā gadījumā ir ievērots vai nē," atzīst prezidente.Vīķe-Freiberga min, ka "rezultātā ir izveidojusies nelīdzsvarota situācija, kurā viena veida diskriminācija (personu attieksme pret reliģiju) saskaņā ar Krimināllikumu ir sodāma, bet par pārējiem ir noteikta tikai administratīvā atbildība".