«Visu laiku izskan doma, ka nedrīkst runāt par tautas vēlētu prezidentu, jo tas ir ļoti sarežģīti un ļoti ilgi. Jāmaina visi valsts pārvaldes principi. Jāpāriet no parlamentāras republikas uz prezidentālu. Taču patiesībā tas nav tā. Tā ir nepatiesa argumentācija,» sacījusi prezidente.
Viņasprāt, ir ļoti neloģiski saistīt prezidenta vēlēšanas ar varas pārdali valstī. V.Vīķe-Freiberga kā piemēru minēja Īriju, kur prezidentu vēl tauta, taču tā pilnvaras ir vēl mazākas nekā Latvijas prezidentam. Piemēram, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu, Īrijā prezidentam ir tas jānosūta uz konstitucionālo tiesu, kam jādod slēdziens par tā atbilstību pamatlikumam. Latvijas Satversme prezidentam pašam dod tiesības neizsludināt likumu. «Tādēļ balsstiesību došana cilvēkiem vēl nenozīmē, ka prezidentam tūlīt pat jāpiešķir milzīgas pilnvaras,» uzsvērusi V.Vīķe-Freiberga.
Prezidente intervijā gan nesniedz tiešu atbildi, vai atbalsta tautas vēlētu prezidentu, taču uzsver, ka tas jālemj pašai tautai. «Ja parādās pietiekama vēlēšanās to darīt, lūdzu, mums ir atvērta konstitūcija,» mudinājusi prezidente norādot, ka jāsavāc noteiktais skaits parakstu, jāsarīko referendums, un tad mēs uzzināsim, ko tauta vēlas. Līdz šim konkrētas rīcības šajā ziņā nav bijis, tikai priekšlikumi un neveiksmīgi mēģinājumi, atgādinājusi V.Vīķe-Freiberga.
«Protams, Saeima ir ļoti apmierināta, ka šodien tai ir iespēja izvēlēties prezidentu. Un viņi negrib atteikties no šīs privilēģijas. Taču pilsoņiem ir likumīga iespēja mainīt esošo kārtību,» teikusi prezidente intervijā Telegraf.
Atbildot uz jautājumiem, par Saeimas atlaišanas iespējām viņas prezidentūras astoņos gados, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka tādas vajadzības nebija, kā arī paudusi savu personīgo viedokli, ka «demokrātiskā valstī nebūtu slikti, ja pie noteiktiem apstākļiem prezidentam būtu konstitucionālas tiesības pašam atlaist parlamentu». Patlaban Latvijas prezidentam tādas iespējas nav, jo par Saeimas atlaišanu pēc prezidenta ierosinājuma jālemj tautas nobalsošanai.