Valsts prezidente Latvijas žurnālistiem vizītes noslēgumā atzina, ka uzņemšana Kanādā bija sirsnīga, un viņa sagaidīta kā Latvijas valsts vadītāja, lai gan Kanādas cilvēki nav aizmirsuši arī viņas Kanādā pavadīto laiku un līdzdalību akadēmiskajā izaugsmē, par ko arī izteikta atzinība.
Vīķe-Freiberga ar Kanādas premjeru Stefenu Harperu (Stephen Harper) runājusi arī par iespējamo vīzu režīma atcelšanu starp abām valstīm. Pēc sarunas Kanādas premjers atzina, ka mudinās imigrācijas ministriju pārskatīt un izvērtēt parametrus, kādēļ starp Kanādu un Latviju pastāv vīzu režīms.
Prezidente Harperam norādījusi, ka Latvija ir maza valsts un diez vai Kanādai būtu jābažījas par imigrantiem no Latvija.
Viņa arī norādīja, ka vizītes laikā parakstīts līgums par sadarbību jauniešu apmaiņā, kas pavērs Kanādas jauniešiem plašākas iespējas braukt un iepazīt Latviju, bet Latvijas jaunajiem cilvēkiem - Kanādu.
Tāpat Kanādas amatpersonas paudušas pozitīvu nostāju par Vīķes-Freibergas kandidēšanu uz ANO vadītājas amatu, norādot, ka viņas - sievietes no Austrumeiropas - pretendēšana paplašina kandidātu loku un veicina šī procesa atklātību.
Valsts prezidente ar Kanādas premjeru tikās pirmdien Otavā valsts vizītes ietvaros un uzrunās pēc tikšanās abas amatpersonas atgādināja par Latvijas ceļu uz neatkarību un demokrātijas un drošības nozīmi.
"Demokrātija nenāk viegli, gan par demokrātiju, gan brīvību ir jāmaksā," sacīja prezidente un norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi maksāt šo cenu un izturēt reformas.
Viņa arī atgādināja, ka novembra beigās Rīgā notiks NATO samits un pauda cerību, ka Kanādai tajā būs viena no vadošajām lomām.
Savukārt Harpers pastāstīja, ka pirms 15 gadiem Kanāda vēroja, kā Latvija atgūst neatkarību, un kopš tā laika Latvija ir panākusi lielu progresu, tā vairs neskatās atpakaļ, bet gan raugās uz daudzsološu nākotni.
Vīķe-Freiberga valsts vizītē Kanādā ir no 20. līdz 26.septembrim.