Bērziņš šodien nosūtītajā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam Aināram Dimantam darījis zināmu savu lēmumu, proti, izsludināt 29.novembrī pieņemto Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas vēl pirms izsludināšanas 13.decembrī steidzamības kārtībā ir precizēts, informēja Prezidenta preses dienestā.
Vēstulē abām amatpersonām Valsts prezidents uzsver, ka tas, vai Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32.panta otrajā daļā paredzētais 30 dienu aizliegums izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijas programmās un raidījumos atbilst Satversmes 100.pantam, vispirms būs atkarīgs no tā, cik taisnīgi un pienācīgi valsts institūcijas nodrošinās tiesības uz valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku vai līdzdalību priekšvēlēšanu raidījumos ne tikai sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās, bet arī reģionālo plašsaziņas līdzekļu programmās un tādu plašsaziņas līdzekļu programmās, kuri darbā izmanto ne tikai valsts valodu. Pēc prezidenta domām, prioritāte šajā gadījumā ir informēt pēc iespējas plašāku auditoriju.
"30 dienas pirms vēlēšanām ir ļoti ilgs laiks. Tādēļ nedrīkstētu pieļaut to, ka šajā laikā iedzīvotāji saņem par maz objektīvas izvēles izdarīšanai nepieciešamās informācijas," atzīst Bērziņš. Viņš uzskata, ka Saeimas atbildīgajai komisijai pēc pirmajām vēlēšanām noteikti būtu jāanalizē Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma piemērošanas rezultāti un likuma attiecināmība, lai pārliecinātos, vai citas priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas un no tām izrietošais izdevumu apjoms nenoved pie konkrētā aizlieguma neatbilstības tiesiskās vienlīdzības principam.
Vēstulē prezidents arī skaidro, ka gadījumā, ja šo likumu nodotu otrreizējai caurlūkošanai, tad uz gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām attiektos būtiski liberālāks tiesiskais regulējums, kas neveicinātu tendenci ierobežot politisko partiju pārlieku lielus tēriņus priekšvēlēšanu aģitācijai.
Vienlaikus ar izsludināšanu Valsts prezidents aicina atbildīgās institūcijas nodrošināt arī likumā noteiktos alternatīvos mehānismus iedzīvotāju informēšanai to 30 dienu laikā, kad tiks aizliegta priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā.
Jāatgādina, ka pēc prezidenta iniciatīvas decembra sākumā Melngalvju namā notika sanāksme, kurā tika vērtēta iespēja Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Ierasti šādas sanāksmes tiek rīkotas, ja prezidents saņem lūgumu parlamenta pieņemto likumu neizsludināt. Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars iepriekš gan skaidroja, ka šī nav pirmā sanāksme, kura sasaukta nevis pēc šāda lūguma saņemšanas, bet gan pēc prezidenta paša iniciatīvas.
Kā ziņots, Saeima 29.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas, apvienojot līdz šim vairākos atsevišķos likumos noteikto kārtību, noteiks aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Likums paredz, ka televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām būs aizliegtas politiskās reklāmas.
Šis ierobežojums neattieksies uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem. Tāpat aizliegums neattieksies uz likumā noteikto bezmaksas raidlaiku sabiedriskās televīzijas un radio pirmajā programmā.
Līdzīgi kā iepriekš partijas aģitācijai bez maksas varēs izmantot četras reizes pa piecām raidlaika minūtēm 25 dienu laikā pirms vēlēšanām. Šāda kārtība katram partiju sarakstam nodrošinās vienādu bezmaksas raidlaiku.
Papildus valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam katrs vēlēšanām pieteiktais saraksts varēs piedalīties priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā elektronisko plašsaziņas līdzekļu un komerctelevīziju programmās. Finansējumu šādiem raidījumiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros plānos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Likumā precizēts, kas ir publiska vieta un ārtelpas un ko priekšvēlēšanu laikā šādās telpās drīkst darīt. Likumā noteikts, ka aģitācijas veicējs laukumos, skvēros, parkos, uz ielām, ceļiem un tiltiem, tuneļos un citās līdzīgās vietās varēs uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus aģitācijas materiālus, to nesaskaņojot ar pašvaldību vai ārtelpas īpašnieku. Savukārt rakstiska saskaņošana ar telpu īpašnieku būs nepieciešama, ja aģitētājs uzrunās vēlētājus un dalīs priekšvēlēšanu materiālus iekštelpās.
Aģitācijas veicējam tāpat kā līdz šim būs rakstiski jāinformē attiecīgā pašvaldība, ja publiskās lietošanas ārtelpās aģitācijai plānots novietot galdus, uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes. Pašvaldības vismaz 120 dienas pirms vēlēšanām varēs noteikt vietas, kur to nedrīkstēs darīt.
Lai novērstu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, likumā noteikts, ka 30 dienas pirms vēlēšanām valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību preses izdevumos nedrīkstēs publicēt intervijas un rakstus par deputātu kandidātiem, personām, kas saistītas ar partijām, kā arī izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.
Tāpat tiks aizliegts reklamēt valsts institūcijas, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības par samaksu 30 dienu laikā pirms vēlēšanām, ja šī reklāma saturiski saistīta ar deputāta kandidāta, politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai to pārvaldes institūciju izvirzīto kandidātu Ministru prezidenta vai ministra amatam. Tāds pats aizliegums attieksies arī uz tādu personu darbību atspoguļojumu, kas saistītas ar politisko partiju vai partiju apvienību.
Likumā paredzēta arī atbildība par administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu neievērošanu. Administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā kontrolēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un vainīgajai amatpersonai saskaņā ar Administratīvā procesa likumu būs jāatlīdzina visi nodarītie zaudējumi. Paredzēts, ka jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.