Prezidents nesteidz atbalstīt ministriju un ierēdņu skaita samazināšanu

Jo vairāk ministriju, jo slikt;aka valsts pārvalde dažādu saskaņošanu utt. dēļ, bez tam birokrātija lielā daudzumā neko kustināt negrib, g.k. nodarbojas ar pašsaglabāšanu un sevis pavairošanu, izdomājot kāds nevajadzīgus projektus, atskaites, utt. Kas, mēs kautn- kur pārspējam nigauņus, tāpēc ka mums birokrātija vairākas reizes lielāka, vai arī latviešu birokrāts vienkārši nespēj vai negrib strādāt?

Tiešām ļoti loģisks komentārs!

Redzams, ka ne Premjers, ne Prezidents nevēlas neko mainīt šajā valstī, kas pilna ar liekēžiem.

Pēterim, ---- tajā pat laikā, kad ir "mazas" ministrijas tās rūpējās, lai kļūtu lielas, tas ir apmeramat ka mazs sivens grib kļūt par lielu cūku, un papildina, papildina savu strukturu ar cilvekiem un iestadem, dazakart tikai tapec, lai izskatitos "cienīgi", līdzīgs saviem vecākiem brāļiem. Uz nākotni vērsta politika ir svarīga, bet tā ir vienlīdz svarīga neatkarīgi no iestādes lieluma. Es joprojam nespeju saprast kāpēc LR ir vajadzīga Ārlietu ministrija, kas`pēc savasbūtības strādā kāvalsts politiskais, bet ne ekonomiskais pārstāvis. Mēs ko esam tikvareni kā Francija vai Lielbritānijā???

Kādēļ prezidentam tiek jautāts par lietām par kurām viņš neatbild? Latvija ir parlamentārā republika, un valsts prezidents ir tikai un vienīgi parlamenta iecelta valsts amatpersona, kurai noteikti savi pienākumi un lauciņš, kurā darboties!

Tautas partija jau nevērtē ministriju likvidēšanu balstoties tikai uz emocijām vai kritērija – patīk, nepatīk. Viņiem vajag "izrādīt atbildīgas rūpes" par situāciju valstī, un kas gan var būt vienkāršāks par šo?

Svarīgākais jau nav ministriju skaits. Būtiskākais jau ir kā efektīvāk nodrošināt valsts funkciju nodrošināšanu nozarēs. Var jau atkal pievienot Veselības ministriju Labklājības ministrijai, bet tad ir jārēķinās, ka nozare normāli neattīstīsies un netiks veidota normāla, uz nākotni vērsta politika (šodien jau baudām šādas "efektivizācijas sekas). Tāpat var sašķelt Bērnu ministriju, funkcijas (un ierēdņus) atkal izmētājot pa Labklājības, Tieslietu un Izglītības ministrijām, kā arī atjaunojot Bērnu tiesību aizsardzības centru. Kas būtu iegūts - viena ministra un valsts sekretāra alga. Kas būtu zaudēts - normāla, uz nākotni vērsta politika. Visās citās ministrijās tie būtu "aizkrāsnes" jautājumi, nebūtu skaidras kompetences robežas. Ministrijas "kratītos vaļā" no liekajiem, negribētajiem pienākumiem. Atkal būtu tas pats, kā dēļ mēs ik gadus zaudējam tūkstošiem un tūkstošiem demogrāfiskās situācijas normalizēšanai nepieciešamo bērnu.