Prezidents varbūt ir prezidents

Un tāpēc atmiņas par prezidenta ievēlēšanas procedūru noteikti bija viens no būtiskākajiem stimuliem, kas iedvesmoja 217 567 vēlētājus šopavasar izteikt savu gribu, lai Satversme tiktu grozīta tā, lai tautai būtu iespējas atlaist Saeimu tad, kad tā pārstāj pārstāvēt tautu. Saeimas deputāti par Satversmes grozījumiem, kas paredz tautas tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, balsos 5.jūnijā. Protams, gribētos ticēt, ka nākamās ceturtdienas rītā vairākums deputātu sapratīs, ka nospiežot to balsošanas pogu, kas ir izdevīga viņu partiju saimniekiem, pat vairāk nekā 217 567 vēlētāju uzticība tiks izdzēsta neatgriezeniski. Taču lai kā gribētos, ir faktiski neiespējami noticēt, ka Saeima nobalsos par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem. Un ne jau tāpēc, ka vēl šonedēļ šos grozījumus noraidīja Juridiskās komisijas deputāti ar argumentiem, ka tie var radīt "visdīvainākās manipulācijas un nestabilitāti valstī" (Vineta Muižniece) un "pasliktināt situāciju valstī" (Vilnis Edvīns Bresis). Bet gan tāpēc, ka 5.jūnijā uz sēdi ieradīsies Saeima, kurā saimnieko tā pati koalīcija, kas par valsts prezidentu pirms gada iecēla Valdi Zatleru. Un šīs Saeimas deputāti pilnīgi noteikti nav ieinteresēti (tā teikt - nav motivēti) atbalstīt tāda mehānisma rašanos, kas spiestu viņus un viņu pēctečus strādāt vēlētāju un nevis savās interesēs. Viņiem vēlētāju viedoklis šodien ir tik pat vienaldzīgs kā dienā, kad viņi balsoja par prezidentu. Tāpēc brīnumu, visticamāk, nebūs. Savu pārliecību par to, ka Saeima joprojām funkcionēs kā nevainojama balsošanas mašīna ir paudusi arī premjera partija. LPP/LC pat paziņojusi, ka aicinās vēlētājus referendumā par Satversmes grozījumiem nepiedalīties. Kā zināms, referendums notiks gadījumā, ja Saeima grozījumus noraidīs. Bet prezidents tostarp ir atkal atgriezies pie jautājuma: "Kas es esmu?" Turklāt mudinājis arī citus cilvēkus ik pa brīdim uzdot sev šo jautājumu. Un teicis, ka īpaši šis jautājums būtu jāuzdod brīžos, kad ir par kaut ko jāizšķiras. Taču neskatoties uz to, ka atgādinot par savu slaveno pārteikšanos, Zatlers kārtējo reizi ir uzvedies vismaz nedaudz komiski, neskatoties uz vairākkārtējām situācijām, kuras Zatlers ir gribējis atrisināt pēc iespējas labāk, bet viņam sanācis kā vienmēr (piemēram, nupat dalība Ģimenes dienu pasākumā prezidentam beigusies ar to, ka viņa vārdu reliģiskā organizācija Jaunā paaudze tagad izmanto savu ideju popularizēšanai, izplatot paziņojumu "Latvijas prezidents atbalstījis Alekseja Ļedjajeva iniciatīvu"), un, galvenais, neskatoties uz to, ka tie, kas pirms gada Zatleru atrada un padarīja par prezidentu, noteikti gribētu, lai viņš regulāri attaisno uz viņu liktās cerības, pastāv iespēja, ka Zatlers ir spējīgs pats sev atzīties, ka ir prezidents. Un varbūt pat tad, kad ir par kaut ko jāizšķiras. Tā acīmredzot pretēji koalīcijas gribai, kas jau izpaudusies balsojumos Saeimas komisijās, un pretēji tam, ko paziņojusi premjera partija, Zatlers ir teicis, ka gadījumā, ja Saeima noraidīs Satversmes grozījumus, iedzīvotājus jāmudina iesaistīties referendumā par šo jautājumu. Tādējādi Zatlers šobrīd kļuvis par vienīgo augsto valsts amatpersonu, kas izrādījusi cieņu ļoti liela vēlētāju skaita gribai. Turklāt pats Zatlers šai sakarā ir pelnījis cieņas apliecinājumu arī tāpēc, ka faktiski ir izteicis aicinājumu pilsoņiem rīkoties tā, lai vairs nekad nebūtu iespējama tāda Saeima, kas pieļautu to, ko pirms gada pieļāva patreizējā Saeima - Zatlera ievēlēšanu par prezidentu. Ja prezidentam par prezidentu būt tik tiešām palīdz jautājums "Kas es esmu?", varbūt arī Saeimas deputātiem kādreiz nenāktu par ļaunu pameklēt atbildi uz šo jautājumu.