Prezidents varētu izšķirties arī par Saeimas atlaišanu

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? trešdien uz jautājumu, vai sacītais ietver arī Saeimas atlaišanu, Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule atbildēja, ka runa ir par visām Satversmē paredzētajām iespējām. Politiķu prognozes par Saeimas atlaišanas ticamību ir pretrunīgas. Vieni paredz, ka V.Zatlers var par to izšķirties, bet, cituprāt, tas nav iespējams. "Valsts prezidents labi apzinās, kas notiek pasaulē, kur ir ekonomikas lejupslīde. Ja kāds šādā situācijā mēģinās spekulēt ar Saeimas atlaišanu, tad valsti var sagaidīt ārkārtīgi grūti laiki," sacīja LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kas esot runājis V.Zatleru, kurš neko tādu neesot pieminējis. "Lai spertu kaut vienu soli politiskās nestabilitātes virzienā, ir jābūt ļoti drosmīgam, un tādā gadījumā par to arī jāuzņemas atbildība," sacīja TP bijušais līderis Aigars Kalvītis. Taču tieši no viņa pārstāvētās partijas TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats bija dzirdējis runas par prezidenta nodomu rosināt Saeimas atlaišanu. TB/LNNK pārstāvis nedomā, ka tam iemesls būtu Satversmes grozījumi, jo to sagatavošana ir ilgtermiņa uzdevums — cita lieta, ja prezidents to pamato ar satraucošo finanšu situāciju un Saeimas, valdības bezspēcību aktuālu jautājumu risināšanā. Satversmes jēga esot, ka prezidents rosina Saeimas atlaišanu tad, kad jūt sabiedrības atbalstu tam, uzskata M.Grīnblats. Viņaprāt, kritiskais brīdis no sabiedrības domas viedokļa bija pērn oktobrī, novembrī. Citiem šķiet, ka idejai būtu liels atbalsts arī augustā, kad notika referendums par Satversmes grozījumiem. Saeima ir atlaista, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse no tiem, kas piedalās tautas nobalsošanā. Līdz ar to prezidents tikpat kā neriskētu zaudēt amatu, kas viņam jāatstāj, ja vairākums izsakās pret Saeimas atlaišanu. "No psiholoģiskā viedokļa tas ir ļoti maz ticami, jo — ja Vaira Vīķe–Freiberga ar ļoti lielu reitingu astotajā darbības gadā nepakļāvās mudinājumiem atlaist Saeimu, tad Zatlers otrajā darbības gadā — diez vai," pieļauj M.Grīnblats. Saskaņas centra frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam sarunā ar prezidentu radies iespaids, ka viņš to neizslēdz, jo "ne vienu reizi vien atgriezās pie šīs iespējas". J.Urbanovičam arī šķiet, ka kāds "uztur siltu šo domu". Viņš piebilda, ka "tāpat kā līdz šim, lai ko prezidents arī darītu, viņš to darīs kopā ar Ivaru Godmani". No LPP/LC līdzpriekšsēdētāja A.Šlesera sacītā izriet, ka premjera partija šādu varbūtību nepieļauj. Satversmē vairs nav arī 81.panta, kas ļāva valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Ja prezidents ierosina Saeimas atlaišanu, tā laikā līdz referendumam var lemt arī par paša prezidenta atlaišanu pēc ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikuma slēgtā Saeimas sēdē, un par to jānobalso ne mazāk kā 2/3 deputātu. Tas ir maz ticami. Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa teica: "Tā būtu ļoti cienījama rīcība, ja Valsts prezidents izšķirtos atlaist Saeimu." Sabiedrības citai politikai (SCP) līdzpriekšsēdētāju Arti Pabriku "māc bažas par Latvijas likteni, jo mums ir ekonomiskā, uzticības un arī demokrātijas krīze". Ja ekonomiskās krīzes apstākļos notiek pirmstermiņa vēlēšanas, tas nav izdevīgi varas partijām. A.Kalvītis uzskata, ka TP nebūtu jābaidās — vēl jo vairāk, ja jauno Saeimu vēl tajā pašā dienā, kad notiek pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tad TP nosargāšot savas pozīcijas. Nezaudētu arī SC, bet jaunie politiskie spēki SCP un Pilsoniskā savienība nav ieguvuši tādu uzticību, lai pārliecinoši startētu Saeimas vēlēšanās. Tie tikai vēl vairāk sadrumstalo labējo spektru un jaunās Saeimas sastāvs būtu vai nu līdzīgs tagadējam, vai ar vēl lielāku kreiso spēku ietekmi. Atsevišķi politiķi uzskata, ka 2010.gadā, kad paredzētas kārtējās Saeimas vēlēšanas, Saeima var būt vēl neprognozējamāka, nekā tad, ja vēlēšanas notiek nākamgad. Pusgada laikā arī nevarētu izveidoties neviens jauns un spēcīgs politiskais spēks.