Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) deklarējusi, ka pedagogu algas netiek samazinātas, vien sarūk piemaksas par darba kvalitāti, šis paziņojums ar realitāti nesaskan — profesionālās izglītības iestādēm nācies apcirpt arī pedagogu algas.
Rīgas amatniecības vidusskolas direktore Maija Vanaga stāsta, ka pedagogu atalgojumu nācies samazināt apmēram par 30%, kas nozīmē, ka netiek pildīti arī Ministru kabineta noteikumi par pedagogu darba samaksu. "Nevaru paskaidrot, kāpēc mans latviešu valodas skolotājs ir stipri zemāk atalgots nekā blakus [vispārizglītojošajā] skolā," saka M.Vanaga. Viņas teiktais ieskicē vienu problēmas aspektu — tā kā profesionālās izglītības iestādes ir pakļautas IZM, uz tām pretēji vispārizglītojošajām skolām, kas pieder pašvaldībām, attiecas finansējuma samazinājums pēc pilnas programmas. Proti, samazināti 15% algu fonda, ieturēti 10%, kas ieguldīti rezerves fondā, bet precēm un pakalpojumiem, kas arodskolu gadījumā ir komunālie pakalpojumi un mācību materiāli, esot piešķirti 40% no pērnā gada finansējuma. Turklāt visus arodskolu uzkrātos pašu ieņēmumus pašlaik nav atļauts tērēt.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Astrīda Harbaceviča apliecina, ka pedagogu darba samaksas noteikumi profesionālās izglītības iestādēm pagaidām ir neizpildāmi, tāpēc tās noliktas lielākā pabērna lomā nekā vispārizglītojošās skolas. Pagaidām vienīgais solis pretim profesionālās izglītības iestādēm bijis tas, ka tām ļauts izmantot visu pirmā ceturkšņa finansējumu, nevis tikai 21% no gada finansējuma, viņa stāsta. IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja, ka arodskolām ļaušot izmantot arī 1,12 miljonus latu no rezerves fonda un, visticamāk, došot pieeju pašu ieņēmumiem.