Kā skaidro Ozoliņa, profesionālās izglītības iestādēs pastāv cits algu aprēķināšanas mehānisms un šo skolu skolotājiem kā viena slodze tiek aprēķinātas 840 kontaktstundas gadā, kamēr vispārējās izglītības iestādēs skolotājiem par tādu pašu darba samaksu jāstrādā 735 stundas gadā, turklāt daudzi pedagogi šajās skolās saņem darba samaksu arī par jūniju, lai arī ne visi ir iesaistīti eksāmenu vadīšanā.
Līdz ar to, kamēr profesionālās izglītības iestāžu pedagogi par stundu saņem 2,97 latus pirms nodokļu nomaksas, vispārējās izglītības iestādēs tiek maksāti 3,40 lati stundā. Līdzīgi kā lielā daļā vispārizglītojošo skolu, arī profesionālo skolu pedagogi vairs nesaņem piemaksas par papildus pienākumu veikšanu, tostarp par prakšu vadīšanu.
Profesionālo skolu direktori uzskata, ka pie milzīgā darba apjoma, kas viņiem jāveic, arī viņu algas, kas ir aptuveni 353 lati pirms nodokļu nomaksas, ir nesamērīgi mazas, jo skolu direktoriem ne tikai jāveido viss vidējās apmācības cikls, bet jānodrošina kvalifikācijas apguve skolu audzēkņiem un jāveido visi projekti. "Šāds atalgojums taču ir līdzvērtīgs noliktavas pārziņa darbam!" sašutusi Ozoliņa.
Viņa norāda - agrāk skolu direktori varējuši saņemt piemaksas no profesionālo izglītības iestāžu papildus nopelnītā, taču tagad tas vairs nav atļauts.
Profesionālo skolu direktori cer, ka no ministres solītā algu palielinājuma nākamajā gadā zināms pieaugums gaida arī šajā izglītības sektorā strādājošos. "Mēs ļoti ceram, ka mūs neaizmirsīs, jo profesionālās skolas visu laiku paliek pabērna lomā, lai arī darām ļoti vajadzīgu darbu," uzsver Ozoliņa.