Vecākus agri zaudējušajam vienīgajam bērnam, pirms nokļūšanas politikā Latvijas Bankas galvenajam ekonomistam skaitļi ir tas pats, kas citiem dienišķā maize. Tāpēc viņu dažreiz dēvē par Profesoru Cipariņu. Pēc četru gadu darba Eiroparlamentā V.Dombrovskis ikdienišķā sarunā spēj nosaukt no galvas svarīgākās ES budžeta pozīcijas, kas aizņem vairākas lapas. Ekonomikas izpratne ir viņa pluss.
Iepriekšējo nakti viņš bija pavadījis, pārzīmējot budžetu un Latvijas nodokļu sistēmu. Taču tikai sarunās pie prezidenta un ar Finanšu ministrijas darbiniekiem politiķis ieraudzīja pilnu ainu par to, kas notiek ar Latvijas ekonomiku un kur sarkanās līnijas novilkuši starptautiskā aizdevuma devēji. "Viņš bija šokā," saka viņa draugs.
Jaunajam premjeram būs kamikadzes misija — jāsamazina izdevumi par aptuveni 700 miljoniem latu, ekonomika brīvā kritienā, strauji aug slikto kredītu apjomi un bezdarba prognozēs jau izskan 20—25%. Fonā iespējamās ārkārtas vēlēšanas, jo prezidenta ultimāts nav atcelts. "Uzzinot patieso situāciju, viņš teica, ka baidās: izvēlēts kā objekts, kuram dod iespēju pamēģināt: sanāk — labi, nesanāk — noziedosim," saka JL vadītāja Solvita Āboltiņa.
Atjaunotās Latvijas liktenī iegrozījies, ka sarežģītākajos brīžos stūre nonāk fiziķu rokās. Pēc atmodas tas bija LU Cietvielu fizikas institūta darbinieks Ivars Godmanis, tagad cits tā līdzstrādnieks V.Dombrovskis. Ja pirmajam krīze un politika ir dabiskais stāvoklis, V.Dombrovskis uz šo amatu nerāvās. "Ko nozīmē — gribēju, negribēju? Nekad nav bijis tā, ka vara mētājas pie kājām un neviens negrib to ņemt," saka kandidāts, ar kuru saruna notiek īsi pirms pusnakts. Ātrāk nav atradies laika, taču apsolīts.
Tas raksturo vienu no premjera kandidāta iezīmēm — izteikts pienākuma cilvēks. Centīgs. Atšķirībā no politiķiem, kas EP izmanto kompetences paaugstināšanai par pasaulē notiekošo ar ļoti labu atalgojumu un ceļojumu iespējām, V.Dombrovskis ātri atrada nišu — budžets un taupība — un kļuva par tās lietpratēju arī rietumu deputātu acīs.
Par JL premjera kandidātu viņš un S.Āboltiņa kļuva pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, kad partija atmeta principu "premjers tikai Einars Repše". Kad pēc "dūriena ar lietussargiem" krita Aigara Kalvīša valdība, V.Zatleram bija izvēle starp V.Dombrovski un Edgaru Zalānu (TP). Viņš par valdības vadītāju izvēlējās I.Godmani, jo JL neuzskatīja par spējīgu izveidot pietiekami stabilu koalīciju. Nesen JL atgriezās pie principa, ka premjera amata kandidāts ir partijas priekšsēdētājs. S.Āboltiņa nav spēcīga ekonomikā, bet, saprotot, ka vēl viens atteikums neiet valdībā vēlētājiem var izrādīties pārāk daudz, JL izbīdīja V.Dombrovski.
Teorētiski tā ir trešā reize, kad viņu izvirza šim amatam, taču, šķiet, ne pats, ne JL nebija gatavi, ka tas šīs Saeimas laikā varētu izrādīties nopietni.
"Viena no viņa priekšrocībām ir tā, ka viņš ir ļoti pieņemams pēc savas dabas un spēj konsolidēt. Es negribētu teikt "kompromisu cilvēks", bet gan — pēc savas dabas pieņemams, inteliģents, mierīgs, profesionāls," saka viens no JL dibinātājiem Edgars Jaunups. "Viņam trūkst tādu īpašību kā kaismīgums vai spēja aizraut pūli, bet, ja vajag cilvēku, kas ieklausās sociālajos partneros, saprot, kas notiek, un ar mieru rīkojas, viņš varētu būt labs."
Arī kandidāts atzīst, ka viņa galvenā atšķirība no I.Godmaņa būšot ieklausīšanās sociālajos partneros un "nebūšana par multiministru".
V.Dombrovski uz JL atveda ticība bijušā LB vadītāja E.Repšes uzstādījumiem par jaunu politiku. Tā kā viņam trūkst intriganta un shēmotāja gēna, viņš ir retais, kurš ievēlēts visās Jaunā laika valdēs. Kritiķi min, ka V.Dombrovskis ilgi bijis ārpus Latvijas un viņa pieredze izpildvarā ir pusotrs gads finanšu ministra postenī, kas nav pietiekams rūdījums šādai krīzei. S.Āboltiņa piebilst, ka "gribētos, lai viņš ir stingrāks, nevis ērts un patīkams, tāpēc jāsūta līdzi kādi, kas gulstas uz ambrazūras". Viņa palīdze Elīna Melngaile apstrīd: "Iedzīts stūrī, viņš spēj pieņemt drosmīgus lēmumus."
Taču JL pēc opozīcijā pavadītajiem gadiem ir vājš, un vara tā
rokās iekritusi kā negatavs ābols. Apstiprināšanas gadījumā daudz
kas būs atkarīgs no V.Dombrovska spējas savākt spēcīgu komandu, kas
to kompensē.