Profesore: Latvijā jāizveido desmit vēlēšanu apgabali, lai deputātus vēl vairāk tuvinātu vēlētājiem

Pats labākais modelis, kas ietver sevī gan proporcionālās, gan mažoritārās sistēmas priekšrocības, ir Latvija, kā viens apgabals un saraksti ir ārēji grozāmi. Tas ir, katrs Latvijas pilsonis ir tiesīgs balsot par visiem visā Latvijā pieteiktajiem sarakstiem un kandidātiem, turklāt, pilsonim ir tiesības kompilēt savu Saeimas sastāvu no visu sarakstu visiem kandidātiem.

Kaut kas stulbs. Šis ir tāds pusmažoritārs apgabalu pārstāvības modelis, kad deputāts ir kaut kāds lietu bīdītājs. Kat ko tādu varētu darīt, ja Latvijā neb''utu pašvaldību. Proporcionālai visas tautas pārstāvībai daudz labāks ir viena apgabala modelis, kad visa Latvija atdod savas balsis par visiem kandidātiem un uzvar labākie no visas Latvijas, nevis tie, kas šaurā apgabalā kādam mācējuši labāk saskalot smedzenes.

Zināma taisnība ir, bet tad mainām līdz galam! Ejam tālāk un darām kā Ziemeļamerikā. Sadala valsti uz parlamentāriešu skaitu, vairāk vai mazāk līdzīgās daļās, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, un uz katru no vietām partijas izvirza savu kandidātu. Iedzīvotāji tad balso par deputātu, kas pārstāvēs konkrēti viņu apgabalu. Vēlētāji iegūst deputātu, kas ir ieinteresēts tieši viņu interešu pārstāvībā, jo cer atkal tikt ievēlēts, kas var koncentrēties uz tieši viņu vajadzībām un interesēm daudz labāk, kā deputāti, kuru "kompetencē" ir visa valsts. Deputāti, no otras puses, mēdz izrādīt daudz lielāku interesi par katru vēlētāju, jo pēc esošās sistēmas, jebkurš vēlētājs, kas ar viņiem kontaktējas, ir viens no "x" (nezinu cik mums īsti ir, laikam 900.000+). Vari viņu neņemt vērā, un zaudē tikai 1/900.000 Ja pārstāv individuālu vēlētāju daļu, tad katrs vēlētājs ir jau 1 no 9000, un nevar atļauties viņu vērā neņemt. Ievēlētie deputāti mēdz pastāvīgi uzturēt birojus savā iecirknī, kur pieņem iedzīvotāju sūdzības, ierosinājumus, viedokļus. Tātad tiešā pieeja parlamentāriešiem/parlamentam. Vai, pēc esošās sistēmas, kāds uzskata, ka viņš var sazināties ar kādu deputātu un tikt uzklausīts, ja vien nav partijas biedrs?

Latvijā jānosaka viens vēlēšanu apgabals, lai vēlētājs redz visu partijas iesniegto listi, nevis vienu, lai vēlētājs, ja izvēlējies partiju, var plusot mīnusot visu partijas listi, ne tikai to, ka likta priekšā vienā no pieciem apgabaliem. Esošā kārtība, faktiski ir pret satversmē noteikto. Profesore murgo par tiem desmit!

Zatlers pats parkapj lokomotivju principu (uzvards partija nosaukuma)

A varbūt sākumā noteikt, cik lielai jābūt interešu grupai, lai to reģistrētu kā partiju ? :) Nu teiksim kādi 10.000 cilvēku :)

Kāpēc ne 8o vēlēšanu iecirkņi kur varētu katra partija uzstādīt tikai vienu kandidātu. Pārejos 20 deputātus ievēlētu proporcionāli no partijai saņemam balsīm. Skat manu rakstu internetā "Pārdomas par Latvijas Saeimas vēlēšānu likumu".

Pašlaik spēkā esošais likums vienīgi dod priekšroku tādām partijām vai drīzāk partiju apvienībām, kurām ir vairāki līderi, lai gan ZRP piemērs veiksmīgi parāda kā šo ierobežojumu apiet. Reāli vajadzēja prasīt lai atbilstošie kandidāti arī paši dzīvotu tajā vēlēšanu apgabalā no kura viņi kandidē.