LU profesors arī atgādina, ka S.Kruka teikto izlasījis publiskā portālā bez norādes par konkrēta pētījuma veikšanu, «tāpēc nevar būt ne runas par zinātnisku diskusiju, kā to cenšas skaidrot S.Kruks ar žurnālistes I.Naglas palīdzību».
Profesors arī vēstulē raksta, ka «vēršos pret S.Kruka aicinājumu, ka «ir jācīnās pret daudzām šīm vērtībām» un «ja skatāmies, ka ir nepieciešams saglabāt latviešu valodu un kultūru, tad šāda politika ir graujoša. Latviešu valodas un kultūras aizstāvji rok «dziļu bedri» – šī esošā, dominējošā, stereotipiskā latviešu kultūras paradigma ir vērsta uz Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšanu, jo tad tur būs darbs dzejniekam un māksliniekam, algu viņi saņems, tur būs arī valoda, tautastērpi, un tiks saglabātas tradīcijas. Bet, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām».»
Apzinoties nacionālā jautājuma aktualitāti un sensitivitāti Latvijā, šis aicinājums, profesoraprāt, uzskatāms par apdraudējumu, kas vērsts uz nacionālo un etnisko naidu, jo ir pret valodu un kultūru kā nacionālām vērtībām.
"Rīgas Stradiņa universitāte piesaista augsti profesionālus pasniedzējus, kuri ir starptautiski atzīti zinātnieki un kuri var studentus iepazīstināt ar svaigākajām savas nozares atziņām pasaulē. Asociētais profesors Sergejs Kruks ir viens no viņiem," tā S.Kruka izsaukšanu uz Drošības policiju (DP) komentējis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors, profesors Jānis Gardovskis.
Latvijas televīzijas De facto ziņoja, ka uz sarunu DP ceturtdien bija spiests ierasties S.Kruks, lai paskaidrotu sava zinātniskā pētījuma rezultātus. Pret S.Kruku vērsies Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, kurš S.Kruka izteikumos bija saskatījis aicinājumu uz nacionālu un etnisku naidu un, iespējams, arī aicinājumu iznīcināt latviešu kultūras un nacionālo mantojumu. J.Valdmanis iepriekš bija izlasījis rakstu ziņu portālā ar nosaukumu - "Turēšanās pie iesīkstējušām kultūras paradigmām neļauj Latvijai kļūt modernai".
RSU rektors uzsver, ka Sergejs Kruks pārstāv sociālās zinātnes, kurās vienmēr ir bijis svarīgi meklēt dažādus jaunus skatu punktus par sabiedrības attīstības scenārijiem, pārskatot esošās paradigmas un liekot sabiedrībai un zinātniskajai videi aizdomāties par to perspektīvām nākotnē. Līdz ar to ir svarīgi saprast šīs diskusijas kontekstu, uzsver RSU rektors.
Acīmredzot, būtu lietderīgi rīkot plašāku diskusiju, kurā būtu iespēja sabiedrībai iepazīties ar Kruka pētījumu, teica universitātes pārstāvis Edijs Šauers.
Drošības policija vēl nav izlēmusi, kāda būs šī lietas virzība.
(papildināta ar prof.J.Valdmaņa viedokli)